Kakodils

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kakodils
Cacodyl Structural Formula V.3.svg
Kakodila struktūrformula
Cacodyl-3D-vdW.png
Kakodila molekulas modelis
Citi nosaukumi dikakodils, tetrametildiarsīns
CAS numurs 471-35-2
Ķīmiskā formula C4H12As2
Molmasa 209,983 g/mol
Kušanas temperatūra -5 °C
Viršanas temperatūra 163 °C

Kakodils (grieķu: kakos — 'slikts' + hylē — 'viela'), saukts arī par dikakodilu jeb tetrametildiarsīnu, ir indīgs eļļains šķidrums ar ārkārtīgi pretīgu, ķiplokiem līdzīgu smaku. Kakodils pieder pie arsēnorganiskajiem savienojumiemarsīna jeb arsēnūdeņraža atvasinājumiem. Sausā gaisā tas pats no sevis aizdegas.

Par kakodilu mēdz dēvēt arī funkcionālo grupu vai brīvo radikāli (CH3)2As−.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dikakodilu maisījumā ar kakodila oksīdu ((CH3)2As—O—As(CH3)2) pirmais ieguva franču ķīmiķis Luijs Klods Kadē de Gasikūrs (Louis Claude Cadet de Gassicourt) 1760. gadā, kālija acetātam reaģējot ar arsēna(III) oksīdu. Reakcijā radās tumši brūns šķidrums ar asu smaku, tā saucamais "Kadē kūpošais šķidrums". Šī bija pasaulē pirmā elementorganisko savienojumu iegūšanas metode.

Zviedru ķīmiķis Jenss Jākobs Bercēliuss pirmais nodēvēja dimetilarsinila radikāli par kakodilu.[1]

Vēlāk vācu ķīmiķis Roberts Bunzens ieguva no Kadē šķidruma dažādus citus arsēnorganiskos savienojumus.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tīru kakodilu var iegūt, reaģējot dimetilarsīna hlorīdam (kakodila hlorīdam) ar dimetilarsēnūdeņradi:

As(CH3)2Cl + As(CH3)2H → As2(CH3)4 + HCl

Kakodils (dikakodils) veidojas arī, reducējot kakodila hlorīdu ar cinku:

2 (CH3)2AsCl + Zn → (CH3)2AsAs(CH3)2 + ZnCl2

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kakodila atvasinājumus agrāk izmantoja kā indīgās kaujas vielas, bet mūsdienās tos lieto par herbicīdiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Berzelius, J. J. (1839). Jahresberichte über die Fortschritte der Physischen Wissenschaften 18: 487.