Labskanība

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Kakofonija)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Labskanība jeb eifonija (grieķu: euphōnia, eu — ‘labi’, phōnē — ‘skaņa’) ir dzirdei patīkams skaņu skanējums. Labskanības pretstats ir nelabskanība jeb kakofonija (grieķu: kakophōnia — ‘slikta skanēšana’).[1]

Labskanības salīdzinājums latviešu un Brazīlijas portugāļu valodā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dažādās valodās pieņēmumi par to, kas ir labskanīgs un kas ne, var būt diametrāli pretēji. Piemēram, latviešu valodas gramatikas rokasgrāmatas kā 2. un 5. deklinācijas līdzskaņu mijas izņēmumus min tādus vārdus kā "gaišmatis", kā vienīgo argumentu minot labskanību, šī vārda gadījumā tā ģenitīvam vajadzētu būt "gaišmata", nevis "gaišmaša" minēto iemeslu dēļ.[2] Tāpat "-ošs" divdabjiem sastopamas alternatīvas formas, ja to sakne beidzas ar šņāceni, piemēram, "cietošs", nevis "ciešošs",[3] kaut arī morfoloģiski pareizāk būtu šos divdabjus atvasināt no tagadnes pirmās personas celma, piemēram, šajā gadījumā "ciešu" + "-ošs" — "ciešošs".

Brazīlijas portugāļu valodā ir sastopamas dažādas izloksnes, iezīme, kas daudz variē to vidū, ir līdzskaņu palatalizācija pirms priekšējās rindas patskaņiem, piemēram, nordestino ("ziemeļaustrumnieku") dialektā palatalizācijas ir salīdzinoši maz, vārds diz ("viņš/viņa saka") tiktu izrunāts kā [diz], Sanpaulu dialektā (paulistano), savukārt palatalizācijas ir daudz vairāk un attiecīgais vārds tiktu izrunāts kā [dʒiʃ] (⟨džiš⟩ latviešu burtiem). Pētījumā, kur Minasžeraisas (centrālajā Brazīlijā) iedzīvotājiem tika prasīts, kurš no dialektiem ir "vispareizākais", vairums — vairāk kā 93% atbildēja, ka paulistano dialekts ir "vispareizākais". Taču jāpiemin, ka uz jautājumu, kurš dialekts ir "vispatīkamākais" (o mais agradável), gaúcho (Riugrandi du Sulas) dialekts nonāca pirmajā vietā ar 86,2% un paulistano palika otrajā ar 75,8%.[4] Riugrandi du Sula ir štats ar vienu no lielākajiem nesenu eiropiešu imigrantu (itāļu, vācu, poļu utt.) īpatsvariem, tāpat arī vienu no lielākajiem IKP uz vienu iedzīvotāju. Pētījumā kā viens no iemesliem, kāpēc noteiktiem dialektiem ir mazāks prestižs kā citiem, tika minētas arī sociālas problēmas un nabadzība.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm – eifonija». Divu vai vairāku skaņu dzirdei patīkams skanējums. Labskanības uzlabošanai izmanto dažādus fonētiskus paņēmienus. Latviešu valodā, piemēram, vērojama vairīšanās no šņāceņiem lietvārdu ģenitīva formās: tālskata, nevis tālskaša; tumšmata, nevis tumšmaša; Gunta, nevis Gunša u. c. Pretējais — nelabskanība. (Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007)
  2. Anita Romane. Latviešu valodas rokasgrāmata, tabulas, shēmas. Zvaigzne ABC, 2000. ISBN 9984-17-102-7.
  3. «Darāmās kārtas tagadnes divdabis». Ja darbības vārda tagadnes celms beidzas ar š vai ž, tad sastopamas formas ar pagātnes celma līdzskani
  4. RAMOS, Jania M. «Avaliação de dialetos brasileiros: o sotaque» (PDF). Revista de Estudos da Linguagem, jan.-jun. 1997. 118. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 13 de fevereiro de 2013. Skatīts: 13 de fevereiro de 2013. Ignorēts nezināms parametrs |publicado=;