Divdabis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Piemēri
  • Divdabji ar darbības vārda un īpašības vārda dabu:
dejojošs, dejojamā, dejojis, dejots
  • Divdabji ar darbības vārda un apstākļa vārda dabu:
(redzu) maļam, maļoties, maldamies

Divdabis jeb particips (latīņu: participium) ir darbības vārda forma, kam raksturīgas divu vārdšķiru pazīmes (ir divas "dabas"): darbības vārda un īpašības vārda pazīmes (dūdojoša balss) vai darbības vārda un apstākļa vārda daba (ieskrēja sodīdamies).[1] Daļa divdabju ar tos paskaidrojošu vārdu vai vārdiem var veidot divdabja teicienu. Divdabim piemīt laika, kārtas un veida kategorija, tomēr tam nepiemīt izteiksmes un personas kategorija.[2]

Divdabjus latviešu valodā iedala sešās kategorijās pēc lokāmības, laika un kārtas.[2] Lokāmie divdabji tiek locīti tāpat kā īpašības vārdi ar nenoteikto vai arī noteikto galotni.[3] Daļēji lokāmajiem divdabjiem ir vienīgi nominatīva forma, kas mainās dažādās dzimtēs un skaitļos.[3]

Latviešu valodā pavisam ir septiņas divdabju grupas: četri lokāmie divdabji, divi nelokāmie divdabji un daļēji lokāmie divdabji.[1]

Divdabju darināšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Divdabju darināšanā tiek izmantoti visi darbības vārdu celmi:

nenoteiksmes celms, piemēram, rakstī-trakstīt + damsrakstīdams;

tagadnes celms, piemēram, skrien-uskrien + ošsskrienošs;

pagātnes celms, piemēram, klausīj-osklausīj + iesklausījies.[1]

Divdabju iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Divdabis Beidzas ar Veidošanas celms
Lokāmais darāmās kārtas tagadnes divdabis -ošs, -oša Darbības vārda tagadne
Lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis[a] -is, -usi, -ies,[b] -usies[b] Darbības vārda pagātne
Lokāmais ciešamās kārtas tagadnes divdabis -ams, -ama, -āms, -āma Darbības vārda tagadne
Lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis[a] -ts, -ta Darbības vārda nenoteiksme
Daļēji lokāmais divdabis[a] -dams, -dama, -damies,[b] -damās[b] Darbības vārda nenoteiksme
Nelokāmais divdabis[a] -ot, -oties,[b] -am, -amies,[b] -ām, -āmies[b] Darbības vārda tagadne
Piezīmes
  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 var veidot divdabja teicienu
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 veido no atgriezeniskajiem darbības vārdiem

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Santa Grigus, Baiba Zeiļaka. Valodas labirinti 7. klasei. Zvaigzne ABC, 2007. 80. lpp.
  2. 2,0 2,1 Brigita Ceplīte, Laimdots Ceplītis. Latviešu valodas praktiskā gramatika (pārstrādāts izd.). Zvaigzne ABC, 1997. 89. lpp. ISBN 9984-04-641-9.
  3. 3,0 3,1 Rūta Koluža. Kas meklē, tas atrod. Lielvārds, 2007. 42.—43. lpp. ISBN 978-9984-11-241-1.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]