Kanādas akts

Kanādas akts (angļu: Canada Act), oficiāli pazīstams kā 1982. gada Kanādas Konstitūcija (Constitution Act, 1982), ir nozīmīgs likums, kas noslēdza Kanādas ceļu uz pilnīgu suverenitāti no Lielbritānijas. Tas oficiāli noslēdza Lielbritānijas parlamenta likumdošanas varu pār Kanādu un nodrošināja, ka Kanāda var mainīt savu konstitūciju bez Lielbritānijas piekrišanas.

Pirms 1982. gada Kanādas konstitūcija tehniski bija Lielbritānijas likumdošanas akts, un jebkādas izmaiņas tai bija jāapstiprina Lielbritānijas parlamentā. Kanādas akts pārnesa pilnīgu konstitucionālo varu uz Kanādas parlamentu. Kanādas aktā iekļauta Tiesību un brīvību harta (Canadian Charter of Rights and Freedoms), kas nodrošina pamattiesības un brīvības visiem Kanādas pilsoņiem. Harta aptver tādas tiesības kā vārda brīvība, reliģijas brīvība, tiesības uz taisnīgu tiesu, kustības brīvību un citus būtiskus demokrātiskos principus.

Kanādas akts arī nosaka procesu, kādā Kanāda var mainīt savu konstitūciju. Tas prasa plašu piekrišanu no federālās valdības un provinču valdībām, kas nodrošina, ka konstitūcijas izmaiņas ir saskaņotas ar visu valsts reģionu interesēm.

Ārējās saites

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)