Kapadokija (Romas province)

Kapadokija (latīņu: Cappadocia) bija Romas province, kas atradās mūsdienu Turcijas centrālajā daļā vēsturiskajā Kapadokijā. Sākotnēji tā bija neatkarīga valsts, bet 17. gadā pirms mūsu ēras to pievienoja Romas impērijai.

Kapadokija bija arī svarīgs reliģisks un kultūras centrs, it īpaši kristietības izplatīšanās laikā. Tajā bija izveidotas daudzas klosteru kopienas un baznīcas.

Teritoriju apdzīvoja heti jau ap 2000. gadu p.m.ē., un tā bija daļa no dažādām impērijām, tostarp Persijas un Maķedonijas. Kad Romas impērija paplašināja savu teritoriju uz austrumiem, Kapadokija kļuva par nozīmīgu austrumu robežas provinci, kurai bija jāaizstāv impērija pret Partas impēriju un vēlāk — Sasanīdu impēriju. Romas laikā reģions kļuva par karaspēka stacionēšanas un tirdzniecības centru, kā arī garīgo dzīvesvietu — kristietība Kapadokijā izplatījās ātri un spēcīgi, padarot to par kristiešu kopienu centru Bizantijas laikmetā. Tā ainavā saglabājušās vēsturiskas pazemes baznīcas, klosteri un mājas, kas izcirstas vulkāniskajos akmeņos.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kapadokija.