Karagājiens uz Ēģipti jeb Napoleona Ēģiptes kampaņa bija militāra ekspedīcija, ko vadīja Napoleons Bonaparts ar mērķi ieņemt Ēģipti un traucēt britu ceļus uz Indiju. Tas bija daļa no Napoleona plāniem paplašināt Francijas ietekmi un radīt šķēršļus Lielbritānijas tirdzniecībai. Kampaņa, kas sākās 1798. gada jūlijā, beidzās 1801. gadā, kad Francijas spēki tika spiesti atstāt Ēģipti.
Aleksandrijas ieņemšana (1798. gada jūlijs): Napoleons ātri ieņēma ostas pilsētu Aleksandriju pēc izkāpšanas Ēģiptē.
Piramīdu kauja (1798. gada 21. jūlijs): Napoleona armija sakāva mameluku spēkus pie Kairas, stiprinot franču kontroli pār reģionu.
Nīlas kauja (1798. gada 1.–2. augusts): Admirāļa Horācija Nelsona vadītā britu flote pilnībā iznīcināja Napoleona floti pie Abū Kīras līča, padarot Francijas spēkus Ēģiptē izolētus un bez iespējām saņemt pastiprinājumus.
Kampaņa pret Osmaņu impēriju: Napoleons 1799. gadā devās karagājienā uz Sīriju, taču cieta neveiksmi pie Akras.
Napoleona atgriešanās Francijā (1799. gada augusts): Kad situācija Francijā pasliktinājās, Napoleons pameta savu armiju un slepus atgriezās Eiropā, kur vēlāk organizēja apvērsumu un nāca pie varas kā pirmais konsuls.
Kapitulācija un Francijas izvešana (1801. gads): Pēc Napoleona aizbraukšanas Francijas spēki zaudēja iniciatīvu, un, apvienojoties britu un osmaņu spēkiem, viņi tika spiesti izstāties no Ēģiptes.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Karagājiens uz Ēģipti.