Karagājiens uz Kernavi (1279)

Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Livonijas karaspēks devās karagājienā uz Kernavi.

1279. gada karagājiens uz Kernavi notika 1279. gada februāra beigās Lietuvas-Livonijas kara (1262—1282) laikā. Pirms tam Traidena vadītais karaspēks neveiksmīgi aplenca Dinaburgas pili.

Livonijas ordeņa karagājienā piedalījās arī Dāņu Igaunijas bruņinieki Rēveles zemes kapteiņa (latīņu: capitaneum terre Revalie) Eilarda no Hobergas vadībā, Kokneses bruņinieks Johans no Tīzenhauzenes un viņa kaimiņš bruņinieks Heinrihs no Frangenes.

Atskaņu hronikas vēstījums

Traidena rezidence - Kernaves pilskalnu komplekss mūsdienās.

Kad Livonijas ordeņa mestrs Ernests no Raceburgas uzzināja par Traidena uzbrukumu Dinaburgai, viņš ordeņa brāļiem apsolīja šo uzbrukumu atmaksāt un doties karagājienā uz Lietuvu. Viņš aicināja karagājienam piebiedroties arī Rēveles bruņiniekus un Rīgas arhibīskapa vasaļus ar viņu karapulkiem un nolika pulcēšanās datumu.

Ordeņa brāļi un viņu sabiedrotie sapulcējās Rīgā, kur viņiem piebiedrojās arī kuršu un zemgaļu karapulki. Par karagājiena mērķi tika izsludināta Lietuvas galvaspilsēta Kernave (Kernowen). Iebrucēji sadalījās karapulkos un izpostīja ķēniņa Traidena zemi (kuniges Thoreiden lant). Tad viņi ar kara laupījumu devās mājup, bet ķēniņš Traidens sapulcināja savu karaspēku un viņiem sekoja un sakāva kaujā pie Aizkraukles.

Skatīt arī

• Livonijas krusta kari