Kinga sala

Kinga sala
King Island
Kari osta
Kinga sala Kinga sala
Ģeogrāfija
Izvietojums	Basa šaurums
Koordinātas	39°52′S 143°59′E
Platība	1098 km²
Garums	65 km
Platums	26 km
Augstākais kalns	Džentleni 162 m
Administrācija
Austrālija
Štats	Tasmanija
Lielākā pilsēta	Kari
Demogrāfija
Iedzīvotāji	1585 (2016)
Blīvums	1,5/km²
Kinga sala Vikikrātuvē

Kinga sala (angļu: King Island) ir sala Austrālijas dienvidos, Basa šaurumā. Administratīvi ietilpst Tasmanijas štatā, veido atsevišķu Kinga salas pašvaldību. Lielākā apdzīvotā vieta ir pašvaldības centrs Kari (768 iedzīvotāji).

Ģeogrāfija

Sala izvietojusies Basa šauruma rietumu galā starp Austrāliju un Tasmaniju; tās rietumu krastu apskalo Lielais Austrālijas līcis. Sala pauguraina, augstākais punkts ir Džentleni kalns 162 m vjl salas dienvidaustrumos. Salā izveidotas vairākas aizsargājamās dabas teritorijas. Lavinijas dabas rezervāts salas ziemeļaustrumos iekļauts putniem nozīmīgo vietu, kā arī Rāmsaras mitraiņu sarakstā.

Vēsture

Līdz eiropišu kolonizācijai sala bijusi neapdzīvota, un tajā nav atrastas pastāvīga vēsturiska apdzīvojuma pazīmes. Pirmais no eiropiešiem salu 1799. gadā arklāja britu kapteinis Rīds. Nodēvētas par godu Jaundienvidvelsas kolonijas gubernatoram Filipam Gidlijam Kingam (Philip Gidley King). 19. gadsimta sākumā roņu mednieki veidoja salā pagaidu apmetnes, bet tikai 1880. gados sākās salas pastāvīga kolonizēšana. Mūsdienās salas ekonomika bāzēta galvenokārt lauksaimniecībā (lopkopībā) un tūrismā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kinga sala.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)