Grieķu-romiešu cīņa

Grieķu-romiešu cīņa, arī klasiskā cīņa ir cīņas sporta veids.

Tajā divi sportisti cīnās uz speciāla paklāja, kura diametrs ir 12—17 metri.^[1] Sportisti tiek iedalīti svara kategorijās. Cīņa notiek divos periodos, no kuriem katrs ir trīs minūtes garš. Par uzvarētāju tiek atzīts tas sportists, kas pretinieku ir piespiedis pie paklāja ar abām lāpstiņām vai arī ieguvis vairāk punktus nekā pretinieks (punkti tiek piešķirti par veiksmīgi lietotiem tehniskajiem paņēmieniem).^[1] Grieķu-romiešu cīņā ir aizliegts satvert pretinieku zemāk par jostasvietu, kā arī izmantot paņēmienus ar kājām, šīs abas lietas ir atļautas brīvajā cīņā.^[1]

Grieķu-romiešu cīņa ir tikusi iekļauta jau pirmajās vasaras olimpiskajās spēlēs 1896. gadā. Grieķu-romiešu cīņas noteikumus 1885. gadā izstrādājis ungārs I. Hamvai.^[1]

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 Latvijas enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003. 39. lpp. ISBN 9984-9482-2-6.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Grieķu-romiešu cīņa.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)

Šis ar sportu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[lat-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 Latvijas enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003. 39. lpp. ISBN 9984-9482-2-6.

[1]