Kleks

Kleks Klek
Kleks Kleks
Augstums	1181 m v.j.l.
Atrašanās vieta	Horvātija
Kalnu grēda	Dināru kalniene, Alpi
Kleks Vikikrātuvē

Kleks ir kalns Horvātijas ziemeļrietumos, netālu no Ogulinas Karlovacas županjā (apgabalā). Tas ir Dināro Alpu Velikakapelas grēdas visvairāk uz austrumiem stāvošais kalns.

Kalns ir viens no pazīstamākajiem Horvātijas botāniskajiem liegumiem, un tajā atrodamas vairākas aizsargājamas reliktās alpīnās floras sugas.

Saskaņā ar 17. gadsimta stāstu, vētrainās naktīs Kleka virsotne ir pusnakts raganu un feju pulcēšanās vieta.

20. gadsimta sākumā Kleka austrumu un dienvidu nogāze vilinājusi daudzus horvātu klinšu kāpējus. Garākais maršruts pārsniedz 200 m, ar grūtības līmeni līdz 5,12a. Kleka virsotni kopā ar ēdelveisa ziedu par savu simbolu izvēlējusies Horvātijas Klinšukāpēju biedrība. Pirmais zināmais kalna kāpējs ir franču naturālists Baltasars Hakē, taču kalna virsotni viņš nesasniedza, novērtējis to kā nepieejamu. Mūsdienās tieši 1000 metru augstumā uz Kleka atrodas alpīnistu apmetnes mājiņa, no kuras virsotne sasniedzama 20 minūtēs. Tomēr, biežās apmeklētības dēļ Kleks ir arī pirmajā vietā starp Horvātijas kalniem nāvējošu incidentu ziņā.

Attēlu galerija

• 
  Kleka virsotne
• 
  Kleks no austrumu puses
• 
  Klečice — viena no Kleka mazajām virsotnēm (1058 m)
• 
  Skats no Kleka uz Ogulinas ciemu

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kleks.