Kokosa

Kokosa
Kokosas piekraste
Kokosa
Ģeogrāfija
Izvietojums	Klusais okeāns
Koordinātas	5°31′08″N 87°04′18″W
Platība	23,85 km²
Garums	7,5 km
Platums	4,6 km
Augstākais kalns	Iglesjasa kalns 634 m
Administrācija
Kostarika
Demogrāfija
Iedzīvotāji	0
Kokosa Vikikrātuvē

Kokosa (spāņu: Isla del Coco) vai Kokosa sala ir neliela neapdzīvota Kostarikai piederoša sala Klusā okeāna ziemeļaustrumos, Ziemeļamerikas galējais dienvidu punkts. Izvietojusies 532 km no kontinenta piekrastes un administratīvi ietilpst Puntarenasas provincē, kur veido atsevišķu distriktu.

Sala ir tektoniskas un vulkāniskas izcelsmes, Kokosas plātnes vienīgā virsūdens daļa. Tropisks klimats ar ievērojamu nokrišņu daudzumu, gada vidējā temperatūra 26.6 °C un ap 7000 mm nokrišņu.

Salā pirmais krastā izkāpa un to aprakstīja spāņu jūrasbraucējs Huans Kabesass 1526. gadā un nosauca to par Kokesas un Santakrusas salu (Isla de Coques e Isla de Santa Cruz) — ‘Gliemežvāku un Svētā krusta salu’. Vēlākos gados kartogrāfu kļūdu rezultātā nosaukums transformējās tagadējā formā. 17. un 18. gadsimtā salu kā savu bāzi izmantoja pirāti, tajā skaitā leģendārais kapteinis Henrijs Morgans, kā dēļ ilgus gadus salā intensīvi darbojās apslēpto dārgumu meklētāji. No 18. gadsimta līdz 19. gadsimta sākumam salā un tās apkārtnē darbojās vaļu mednieki. 1869. gadā sala tika iekļauta Kostarikas sastāvā, 1978. gadā pasludināta par nacionālo parku, bet 1997. gadā iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kokosa.