Kontaktors

Vikipēdijas lapa
Maiņstrāvas kontaktors.

Kontaktors ir līdzstrāvas vai maiņstrāvas distancvadāms elektrisks aparāts biežai jaudīgu zemsprieguma elektrisko ķēžu komutēšanai (līdz ~1500 reižu stundā). Tas ir divpozīciju komutators un tā kustīgie kontakti tiek darbināti elektromagnētiski (ar spoles palīdzību); retāk sastopami hidrauliskie, pneimatiskie, sprūdsistēmas un citi kontaktori. Kontaktoru nevar ieslēgt ar roku vai mehānisku triecienu. Elektriskajās shēmās kontaktorus apzīmē līdzīgi elektromagnētiskajiem relejiem.

Iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kontaktori pēc komutējamās strāvas veida iedalās līdzstrāvas, maiņstrāvas un augstfrekvences maiņstrāvas kontaktoros. Tie var būt ieslēdzošie, atslēdzošie un pārslēdzošie, kā arī virziena, laikaiztures, spēka, reversīvie un citi kontaktori. Kontaktori vienlaicīgi var komutēt vienu vai vairākas elektriskās ķēdes. Kontaktoriem svarīga ir elektriskā loka dzēšana pēc kontaktu atvienošanas - loku var dzēst gaisā (īpašās režģotās lokdzēses kamerās), vakuumā vai eļļā. Strāvu var izslēgt arī, izmantojot tiristoru blokus (hibrīdkontaktoros) vai spēka herkonus.

Uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trīsfāzu kontaktora vienkāršota uzbūve:
1 - spole ar serdi;
2 - atspere;
3 - armatūra ar kustīgajiem kontaktiem;
4 - kustīgie kontakti

Elektromagnētiskais kontaktors sastāv no darbinātāja (piedziņas elektromagnēta), kinemātiskās sistēmas, kontaktu sistēmas (kustīgajiem un nekustīgajiem kontaktiem, kas var būt viens vai vairāki normāli atslēgti vai normāli noslēgti darba kontakti) un lokdzēses sistēmas. Kontaktora vadības ķēdē ieslēgti blokkontakti. Elektromagnēts sastāv no serdes, spoles un enkura, kurš savienots ar kustīgajiem darba kontaktiem. Ja spoli pieslēdz spriegumam, serde pievelk enkuru un kontakti maina stāvokli.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kontaktorus lieto kā distancvadāmus slēdžus apgaismojuma, sildierīču un citu patērētāju komutēšanai un elektrodzinēju vadībai.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas Padomju Enciklopēdija 5. sējums, 1985.
  • A. Baltiņš, A. Kanbergs, S. Miesniece. Zemsprieguma elektriskie aparāti. R:, Jumava, 2007, 173.-196. lpp.