Gaiss

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Gaiss
CAS numurs 132259-10-0
Ķīmiskā formula dažādu ķīmisko
elementu maisījums
Molmasa 28,965 g/mol
Blīvums 1,2 kg/m3
Kušanas temperatūra -216,2 °C
Viršanas temperatūra -194,3 °C

Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru. Gaisu lielākoties veido slāpeklis (78%) un skābeklis (21%). Atlikušo vienu procentu veido argons, oglekļa dioksīds, ūdens tvaiks un citas gāzes. Gaiss ir bezkrāsains, bez smaržas un garšas.

Gaiss ir ļoti svarīga gāze visiem aerobiem organismiem. Elpojot organismi no gaisa iegūst skābekli, kas nepieciešams vielmaiņai. Augi gaisā esošo ogļskābo gāzi izmanto fotosintēzē.

Ķīmiskais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sausa gaisa sastāvs
pēc tilpuma un masas
Gāze Tilpums (daļas uz miljonu) Masa (daļas uz miljonu)
Slāpeklis (N2) 780 840 (78,084%) 755 230
Skābeklis (O2) 209 460 (20,946%) 231 330
Argons (Ar) 9 340 (0,9340%) 12 880
Oglekļa dioksīds (CO2) 383 (0,0383%) 350
Neons (Ne) 18,18 12,67
Hēlijs (He) 5,24 0,72
Metāns (CH4) 1,745 2,9
Kriptons (Kr) 1,14 3,3
Ūdeņradis (H2) 0,55 0,038
Augstāk aprakstītajā sausajā atmosfērā nav ieskaitīts:
Ūdens tvaiks (H2O) parasti 1% līdz 4%(ļoti mainīgs)
Niecīgi piejaukumi:
Slāpekļa monoksīds 0,5
Ksenons 0,09
Ozons 0,0 līdz 0,07
Slāpekļa dioksīds 0,02
Jods 0,01
Tvana gāze pēdas
Amonjaks pēdas

Vidējā gaisa molmasa ir 28,97 g/mol. Jāņem vērā, ka augstāk esošajā tabulā dota gāzu tilpuma attiecība, nevis masas attiecība. Piemēram, ja hēlija saturs gaisā pēc tilpuma ir 5,2 ppm, pēc masas tas ir tikai 0,72 ppm hēlija mazās masas dēļ.

Gaisa piesārņojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Smogs Ņujorkā

Gaisa piesārņojums ir ķīmisks, fizisks (daļiņu piesārņojuma gadījumā) vai bioloģisks aģents, kas izmaina atmosfēras dabiskās īpašības.

Piesārņojumam ir gan dabiski cēloņi (dabiski radušies mežu ugunsgrēki, vulkānu izvirdumi), gan arī antropogēni cēloņi (rūpniecības, lauksaimniecības un satiksmes radītais piesārņojums). Blīvi apdzīvotās vietās, kur notiek aktīva saimnieciskā darbība, veidojas vairāk vai mazāk pastāvīga piesārņota gaisa zona — visbiežāk šāds piesārņojums uzkrājas virs pilsētām. Pie nelabvēlīgas laikapstākļu sakritības piesārņojuma koncentrācija pilsētās var pieaugt, radot netīrai miglai līdzīgu smogu.

Gaisa piesārņojums pasaulē palielina cilvēku saslimstību un mirstību. Lai to ierobežotu, tiek pieņemti īpaši normatīvie akti, kuru ieviešana vairāk vai mazāk efektīvi ļauj samazināt piesārņojumu.

Kopš rūpnieciskās ražošanas intensitātes krasas samazināšanās 1990. gadu sākumā un strauja automašīnu skaita pieauguma galvenais antropogēnā gaisa piesārņojuma avots Latvijā ir automašīnu izplūdes gāzes. Sevišķi spēcīgs šāds piesārņojums ir vietās, kur mašīnu koncentrācija ir augstāka un pastāvīgāka un kur piesārņojuma izkliedi kavē fiziski šķēršļi, piemēram, vienlaidus ēku sienas. Šī iemesla dēļ atsevišķās Rīgas ielās gaisa piesārņojums gandrīz pastāvīgi pārsniedz piesārņojuma limitus un ilgstoša uzturēšanās šādā vietā ir kaitīga veselībai.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]