Koronizlāde

Koronas izlāde uz augstsprieguma spoles virsmas

Koronizlāde (no latīņu: corona — 'vainags') ir mirdzizlādes veids gāzēs atmosfēras spiedienā. Tā rodas intensīva un neviendabīga elektriskā lauka iedarbībā. Šādi lauki iegūstami ar elektrodiem, kam ir mazs virsmas liekuma rādiuss (asiem un tieviem priekšmetiem). Koronas izlādes laikā šādu elektrodu tuvumā novērojams spīdums un kluss šņācošs troksnis. Dabā koronas izlāde novērojama negaisa laikā vai pirms tā, kad atmosfērā ir spēcīgi elektriskie lauki, un to dēvē par Elma ugunīm.

Izmantošana

Koronas izlādi izmanto iekārtās, ar ko nosaka defektus (plaisas) metāliskās konstrukcijās. Uz koronas izlādi pamatojas dažu gāzizlādes stabilitronu tipu darbība.

Skatīt arī

• Kirliāna efekts
• Teslas transformators