Atmosfēra
- Šis raksts ir par gāzveida apvalku ap debess ķermeņiem. Par citām jēdziena atmosfēra nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
- Šis raksts ir par gāzveida apvalku ap debess ķermeņiem. Par Zemes atmosfēru skatīt rakstu Zemes atmosfēra.
Atmosfēra (grieķu: ἀτμός, atmós — 'tvaiks' un σφαῖρα, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi. Tā kā nav asu robežu starp atmosfēru un starpplanētu telpu, tad parasti par atmosfēru uzskata to gāzu, tvaiku un putekļu apvalku, kas rotē kopā ar debess ķermeni.[1] Atmosfēras slāņa biezums dažādiem debess ķermeņiem var būt krasi atšķirīgs. Tas ir īpaši biezs gāzu planētām. Ne tikai planētām, bet arī zvaigznēm ir atmosfēra, kas ir to ārējais slānis, sākot ar fotosfēru.
Atmosfēras spiediens
[labot | labot pirmkodu]Atmosfēras radītais spēks, kas darbojas uz laukuma vienību, ir vienāds ar atmosfēras spiedienu. Šo spēku rada astronomiska objekta gravitācijas spēks. Zemes atmosfēras spiediens ir pamatā spiediena mērvienībai, kuru sauc par atmosfēru (atm). Viena atmosfēra ir vienāda ar 101 325 Pa jeb 760 mm Hg.[2] Paceļoties augstāk virs debess ķermeņa virsmas, atmosfēras spiediens samazinās eksponenciāli.
Atmosfēras noplūde
[labot | labot pirmkodu]Ne visiem debess ķermeņiem ir atmosfēras. Lai tā pastāvētu, ir nepieciešama ne tikai gāze, kas atmosfēru veido, bet arī pietiekami spēcīgs debess ķermeņa radīts gravitācijas spēks, kas neļauj atmosfērai noplūst starpzvaigžņu telpā. Līdz ar to var novērot saistību, ja debess ķermenis ir mazs, tam nav atmosfēras. Jo lielāks ir astronomiskais objekts, jo lielāka varbūtība, ka tam ir atmosfēra.[3]
Reljefs
[labot | labot pirmkodu]
Atmosfērai ir liela nozīme tajā, kā veidojas cieta astronomiska objekta reljefs. Ja atmosfēras nav, tad uz objekta virsmas var novērot daudzus meteorītkrāterus. Bez atmosfēras astronomisks objekts ir neaizsargāts no meteorītiem, kuri nokrītot veido krāterus. Ja atmosfēra pastāv, tad lielākā daļa mazāko meteorītu sadeg tajā. Savukārt tie krāteri, kuri veidojas, lielajiem meteorītiem nonākot līdz astronomiska objekta virsmai, ar laiku erodē, jo, ja pastāv atmosfēra, tad ir arī vējš, kas veicina eroziju. Turklāt, ja ir atmosfēra, tad uz astronomiskā objekta virsmas var pastāvēt arī viela šķidrā stāvoklī, veidojot upes, ezerus, jūras un okeānus, kas veido objekta reljefu.
Zemes atmosfēra
[labot | labot pirmkodu]Atmosfēra Zemes virsmas tuvumā sastāv no šādām gāzēm:
- slāpeklis — 78%,
- skābeklis — 21%,
- argons — 0,93%,
- oglekļa dioksīds — 0,04%,
kā arī no daudz mazāka daudzuma citu gāzu.[4] Atmosfērā vidēji ap 3% veido arī ūdens tvaiks. Šo gāzu maisījumu ikdienā sauc par gaisu.
Absorbējot daļu Saules radiācijas un izlīdzinot dienas un nakts temperatūras starpību atmosfēra sargā Zemes dzīvību. Tā kalpo arī par organismiem nepieciešamo gāzu — skābekļa un ogļskābās gāzes — piegādātāju un par svarīgu ūdens cikla vides daļu. Atmosfēras vidējā temperatūra pie Zemes virsmas ir 14 °C.[5] Kopējā atmosfēras masa ir ap 5148 triljoni tonnu.
Citu debess ķermeņu atmosfēras
[labot | labot pirmkodu]Mēness atmosfēra
[labot | labot pirmkodu]Praktiski var uzskatīt, ka Mēnesim nav atmosfēras. Tomēr ap Mēnesi pastāv ļoti retinātas gāzes atmosfēra. Ja salīdzina ar Zemes atmosfēras blīvumu jūras līmeni (1,29 kg/m3), tad Mēness atmosfēra ir 100 triljonu reižu mazāk blīva. Mēness atmosfēru veido šādas vielas:
Marsa atmosfēra
[labot | labot pirmkodu]Marsa atmosfēru galvenokārt veido oglekļa dioksīds. Atmosfēras spiediens uz Marsa virsmas ir aptuveni 600 Pa, kas ir aptuveni 0,6% no Zemes atmosfēras spiediena jūras līmenī. Olimpa kalna (augstākā Marsa kalna) virsotnē atmosfēras spiediens ir 30 Pa. Marsa atmosfēras spiediens ir stipri zem Ārmstronga robežas (6300 Pa). Ārmstronga robeža ir spiediens, kurā ūdens vārās normālā temperatūrā (istabas temperatūrā).[7]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Henry George Liddell, Robert Scott, A Greek-English Lexicon, ἀτμός». www.perseus.tufts.edu. Skatīts: 2022-08-23.
- ↑ International Civil Aviation Organization. Manual of the ICAO standard atmosphere extended to 80 kilometres (262 500 feet) = Manuel de l'atmosphère type OACI : élargie jusqu'à 80 kilomètres (262 500 pieds) = Manual de la átmosfera tipo de la OACI : ampliada hasta 80 kilómetros (262 500 pies) (3rd ed izd.). Montreal : ICAO, 2002. ISBN 92-9194-004-6. OCLC 803436974.
- ↑ David C. Catling, Catling; Kevin J., Zahnle (May 2009). "The Planetary Air Leak". Scientific American: 26.
- ↑ CRC handbook of chemistry and physics : a ready-reference book of chemical and physical data. (2016-2017, 97th edition izd.). Boca Raton, Florida. 2016. ISBN 978-1-4987-5428-6. OCLC 930681942.
- ↑ Köppen, Wladimir (2011-06-01). "The thermal zones of the Earth according to the duration of hot, moderate and cold periods and to the impact of heat on the organic world" (en). Meteorologische Zeitschrift: 351–360. doi:10.1127/0941-2948/2011/105.
- ↑ «Moon Fact Sheet». nssdc.gsfc.nasa.gov. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-04-02. Skatīts: 2022-08-23.
- ↑ R. M. Haberle. SOLAR SYSTEM/SUN, ATMOSPHERES, EVOLUTION OF ATMOSPHERES | Planetary Atmospheres: Mars. Oxford : Academic Press, 2015-01-01. 168–177. lpp. ISBN 978-0-12-382225-3.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Atmosfēra.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
 | Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Atmosfēra" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
 | Šis ar fiziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar meteoroloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |