Krievu—persiešu karš (1722—1723)

Ķeizara Pētera I ienākšana Tarkos (Dagestāna)

Krievu—persiešu karš (1722—1723) (persiešu: جنگ ایران و روسیه (۱۷۲۳–۱۷۲۲)) jeb Persijas karagājiens (krievu: Персидский поход 1722—1723 годов) bija Krievijas Impērijas militārā intervence Persijā 1722.–1723. gadā, kuras mērķis bija paplašināt Krievijas ietekmi Kaspijas jūras reģionā un Kaukāzā.

Kara rezultātā Persijas sūtnis Ismailbeks piekrita parakstīt Pēterburgas līgumu, atdodot Krievijai Derbentas un Baku pilsētas, kā arī Gīlānas, Širvanas, Māzenderānas un Astrābādas provinces. Tomēr jaunais Persijas Safavīdu dinastijas šahs Tahmasibs II (II Şah Təhmasib) atteicās ratificēt šo līgumu, tādēļ pēc Reštas (1732) un Gendžes (1735) līgumu parakstīšanas Krievija bija spiesta atdot šīs provinces Persijai.

Priekšvēsture

Pēc sakāves 1710.—1711. gada krievu—turku karā Pēteris I spēja uzvarēt Lielajā Ziemeļu karā. Pēc Nīštates miera līguma noslēgšanas un Krievijas impērijas pasludināšanas 1721. gadā Pēteris I nolēma pievienot Krievijai Persijas provinces gar Kaspijas jūru.

• 
  Persijas karte pirms kara sākuma (gaiši zilā krāsā autonomās gruzīnu Kartlijas un Kahetijas provinces)
• 
  Persijas karte pirms kara sākuma
• 
  Persijas ziemeļrietumu provinces pirms kara sākumaː Dagestāna, Gruzija, Širvana, Irāna, Azerbaidžāna, Gīlāna.

Norise

Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste pēc Pēterburgas līguma (sārtā krāsā, 1723-1732).

1722. gada jūlijā Krievijas armija aptuveni 22 000 vīru sastāvā no Astrahaņas admirāļa Apraksina vadībā uzbruka Derbentas cietoksnim Dagestānas dienvidos, kuru iekaroja 1722. gada 23. augustā. Septembrī liela daļa Kaspijas flotiles gāja bojā vētrā, padarot neiespējamu krievu armijas apgādi. Pēteris I bija spiests pārtraukt militārās operācijas un atkāpties atpakaļ uz Astrahaņu, atstājot spēcīgu garnizonu Derbentā un jaundibinātajā Svētā krusta fortā. 1722. gada vēlā rudenī krievu karaspēks ieņēma Reštas pilsētu, 1723. gada marta beigās krievu karaspēks piespieda šahu Tahmasibu II uzsākt miera sarunas. Viņa vēstnieks Ismails Begs 1723. gada septembrī bija spiests parakstīt Pēterburgas līgumu. Aizkaukāzu sadalīja starp Krievijas un Osmaņu impēriju.

Gatavojoties 1735.–1739. gada karam, lai noslēgtu aliansi pret Osmaņu impēriju, ķeizariene Anna 1732. gada Reštas līgumā atdeva persiešiem visas iekarotās teritorijas apmēram līdz pašreizējai Irānas ziemeļu robežai. Saskaņā ar Gandžas līgumu 1735. gadā Krievija atkāpās līdz savām agrākajām robežām gar Tereka upi.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krievu—persiešu karš.