Krievu—persiešu karš (1722—1723)
Krievu—persiešu karš (1722—1723) jeb Pētera Lielā persiešu kampaņa bija pirmā Krievijas imperatora Pētera I militārā intervence Persijā, kuras rezultātā tika ieņemtas ievērojamas teritorijas Persijas ziemeļos.
Kampaņas iemesls bija nepieciešamība paplašināt tirdzniecības telpu un nostiprināt Krievijas Impērijas starptautisko autoritāti.
Pamiers tika oficiāli noslēgts 1723. gadā (Sanktpēterburgas līgums). Aizkaukāzu teritorija tika sadalīta starp Krievijas un Osmaņu impēriju.
Vēlāk Irānā varu atguva Nadirs Šahs. 1732. gadā ar Raštas līgumu Krievijas Impērijai tika nodota teritorija līdz pašreizējai Irānas ziemeļu robežai. Saskaņā ar Gandžas līgumu 1735. gadā Krievija atkāpās līdz savām agrākajām robežām gar Tereka upi.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krievu—persiešu karš.
