Pāriet uz saturu

Dagestāna

Vikipēdijas lapa
Dagestānas Republika
Республика Дагестан
Flag of Dagestānas Republika
Karogs
Coat of arms of Dagestānas Republika
Ģerbonis
Pārvaldes centrs Mahačkala
Oficiālā valoda krievu, laku, kumiku, avāru, dargu u.c.[1]
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federālais apgabals Ziemeļkaukāzs
Platība 
 - Kopējā 50 300 km²
Iedzīvotāji
 - Kopā 2 576 531
 - Blīvums 51,2/km²
 - Tautas avāri (29,44%)
dargi (16,52%)
kumiki (14,20%)
lezgīni (13,07%)
laki (5,42%)
tabasarani (4,1 %)
krievi (3,6 %)
rutuli (1%)
Pilsētas 10
Rajoni 41
Mājaslapa: www.e-dag.ru
Dagestānas Republika Vikikrātuvē

Dagestāna ir viena no Krievijas Federācijas republikām Ziemeļkaukāzā. Tā robežojas ar Kalmikiju ziemeļos, Stavropoles novadu ziemeļrietumos, Čečeniju rietumos, kā arī ar Gruziju dienvidrietumos, Azerbaidžānu dienvidos un Kaspijas jūru austrumos.

Dagestāna ir daudznacionālākā Krievijas republika.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dagestānas inkoprorācija Krievijas Impērijā pēc Gulistānas miera līguma (1813)

No 3. līdz 7. gadsimtam Dagestānas teritorija atradās Sasanīdu impērijas pakļautībā, pēc tam to iekaroja arābi, kas piespieda vairākumu no vietējiem iedzīvotājiem pieņemt islāmu, pēc tam Dagestānu pārmaiņus iekaroja alani, hazāri, tad 13. gadsimtā — Zelta Orda, bet 14. gadsimtā — Timurs. 16.—17. gadsimtā Dagestānas hani saglabāja patstāvību, vēlāk tā pārmaiņus atradās Osmaņu impērijas un Persijas ietekmes zonā.

Pēc Krievu—persiešu kara noslēgtā Gulistānas miera līguma Krievijas Impērija ieguva gan Dagestānas, gan arī Azerbaidžānas un Austrumgruzijas zemes. Tomēr pilnīgu kontroli pār Dagestānu Krievijas Impērija ieguva tikai pēc Kaukāza kara beigām. Pēc 1860. gada teritoriālās reformas mūsdienu Dagestānas dienvidu daļa atradās Dagestānas apgabalā, bet ziemeļu daļa Terekas apgabalā. Krievijas imperators kopš 19. gadsimta otrās puses tika titulāri dēvēts arī par Čerkešu un Kalnu kņazu un pārējo mantoto valdnieku un īpašnieku (krievu: Черкасских и Горских Князей и иных Наследный Государь и Обладатель). Krievijas pilsoņu kara laikā 1918. gada maijā Ziemeļkaukāza teritorijā tika pasludināta Ziemeļkaukāza Kalniešu Savienības Republika, 1918. gada jūlijā Ziemeļkaukāza Padomju republika, 1919. gada septembrī Ziemeļkaukāza Emirāts. 1921. gada 20. janvārī pasludināja Dagestānas APSR dibināšanu, kurai 1922. gadā pievienoja Terekas apgabala daļas ziemeļos. 1991. gada 24. maijā tā tika pārdēvēta par Dagestānas PSR, bet 1993. gada 25. decembrī par Dagestānas Republiku.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dagestānas iedzīvotāju tautība pēc 2002. un 2010. gada tautas skaitīšanas datiem:

Valodas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar Dagestānas Republikas konstitūciju valsts valodas ir krievu valoda un visu republikā dzīvojošo tautu valodas. No tām oficiālas valodas statuss ir avāru, agulu, azerbaidžāņu, dargu, kumiku, laku, lezgīnu, nogaju, rutuļu, tabasarāņu, tatu, cahuru un čečenu valodām. Lingua franca Dagestānā līdz padomju laikiem (tāpat kā Ziemeļkaukāzā) bija kumiku valoda, tomēr laika gaitā notika vienmērīga pāreja uz krievu valodu. Dagestānas krievu valoda ir krievu valodas paveids un tā tiek uzskatīta par zema prestiža reģionālo valodu, ko galvenokārt lieto neoficiāli.

Pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dagestānas republikas pilsētu izvietojums; treknrakstā — republikas centrs)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Saskaņā ar konstitūciju republikas valsts valodas ir krievu valoda un visas Dagestānas tautu valodas. Tomēr tikai 14 no šīm valodām ir sava rakstība un tās funkcionē kā valsts valodas.
  2. «Всероссийская перепись населения 2002 года». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2004. gada 6. novembrī. Skatīts: 2014. gada 18. oktobrī.
  3. «Всероссийская перепись населения 2002 года. Т.4.ч.3.Население по национальности и владению русским языком по субъектам Российской Федерации». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 4. novembrī. Skatīts: 2014. gada 18. oktobrī.
  4. «Официальный сайт Всероссийской переписи населения 2010 года. Информационные материалы об окончательных итогах Всероссийской переписи населения 2010 года». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 30. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 18. oktobrī.
  5. Всероссийская перепись населения 2010 года. Официальные итоги с расширенными перечнями по национальному составу населения и по регионам. Arhivēts 2021. gada 9. decembrī, Wayback Machine vietnē.: см. Arhivēts 2012. gada 18. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
  6. Tajā skaitā tiem radniuecīgās andocezu tautas un arči
  7. Bez andocezu tautām un arčiem
  8. Avāriem radniecīgās andocezu tautas: Andi — 21300 (novērtējums — līdz 30 000), Cezi — 15200 (novērtējums — līdz 27 000), Ahvahi — 6400, Bežti — 6200 (novērtējums — līdz 12 000), Karati — 6000, Gunzebi — 1000. (novērtējums — līdz 4000-5000), Ginuhi — 600 (novērtējums — no 1000 līdz 4000), Hvarši — 100 (novērtējums — no 1000 līdz 12 000), Tindi — 33 (novērtējums — līdz 6000), Bagulali — 18 (novērtējums — līdz 5000-6000), Arči — 7 (novērtējums — no 1000 līdz 5000), Čamali — 3 (novērtējums — no 4000 līdz 19 000), Godoberi — 2 (novērtējums — no 2000 līdz 6000-8000), Botlihi — 0 (novērtējums — līdz 6000).
  9. Tajā skaitā dargiem radniecīgie kaitagi un kubači

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]