Dagestāna

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dagestānas Republika
Республика Дагестан
Novietojums
Russia - Republic of Dagestan (2008-01).svg
Simboli
Dagestānas karogs Dagestānas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Galvenie dati
Galvaspilsēta:: Mahačkala
Oficiālā valoda:: krievu
Nacionālais sastāvs:: avāri (29,44%)
dargi (16,52%)
kumiki (14,20%)
lezgīni (13,07%)
laki (5,42%)
Platība : 50 300 km²
Iedzīvotāju skaits: 2 576 531
Iedzīvotāju blīvums : 51,2/km²
Pilsētu skaits 10
Rajonu skaits 41
Federālais reģions:: Ziemeļkaukāzs
Mājaslapa:: www.e-dag.ru

Dagestāna ir viena no Krievijas federācijas republikām Ziemeļkaukāzā. Tā robežojas ar Kalmikiju ziemeļos, Stavropoles novadu ziemeļrietumos, Čečeniju rietumos, kā arī ar Gruziju dienvidrietumos, Azerbaidžānu dienvidos un Kaspijas jūru austrumos.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dagestānas inkoprorācija Krievijas impērijā pēc Gulistānas miera līguma (1813).

No 3. līdz 7. gadsimtam Dagestānas teritorija atradās Sasanīdu impērijas pakļautībā, pēc tam to iekaroja arābi, kas piespieda vairākumu no vietējiem iedzīvotājiem pieņemt islāmu, pēc tam Dagestānu pārmaiņus iekaroja alani, hazāri, pēc tam 13. gadsimtā Zelta Orda, 14. gadsimtā Tamerlans. 16. - 17. gadsimtā Dagestānas hani saglabāja patstāvību, vēlāk tā pārmaiņus atradās Osmaņu impērijas un Persijas ietekmes zonā.

Pēc Krievu-persiešu kara (1804 -1813) noslēgtā Gulistānas miera līguma Krievijas impērija ieguva gan Dagestānas, gan arī Azerbaidžānas un Austrumgruzijas zemes. Tomēr pilnīgu kontroli pār Dagestānu Krievijas impērija ieguva tikai pēc Kaukāza kara (1817–1864) beigām. Pēc 1860. gada teritoriālās reformas mūsdienu Dagestānas dienvidu daļa atradās Dagestānas apgabalā, bet ziemeļu daļa Terekas apgabalā. Krievijas imperators kopš 19. gadsimta otrās puses tika titulāri dēvēts arī par Čerkešu un Kalnu kņazu un pārējo mantoto valdnieku un īpašnieku (krievu: Черкасских и Горских Князей и иных Наследный Государь и Обладатель). Krievijas pilsoņu kara laikā 1918. gada maijā Ziemeļkaukāza teritorijā tika pasludināta Ziemeļkaukāza Kalniešu Savienības Republika, 1918. gada jūlijā Ziemeļkaukāza Padomju republika, 1919. gada septembrī Ziemeļkaukāza Emirāts. 1921. gada 20. janvārī pasludināja Dagestānas APSR dibināšanu, kurai 1922. gadā pievienoja Terekas apgabala daļas ziemeļos. 1991. gada 24. maijā tā tika pārdēvēta par Dagestānas PSR, bet 1993. gada 25. decembrī par Dagestānas Republiku.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dagestānas iedzīvotāju nacionālais sastāvs pēc 2002. un 2010. gada tautas skaitīšanas datiem:

Pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dagestānas republikas pilsētu izvietojums; treknrakstā — republikas centrs)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Всероссийская перепись населения 2002 года
  2. Всероссийская перепись населения 2002 года. Т.4.ч.3.Население по национальности и владению русским языком по субъектам Российской Федерации
  3. Официальный сайт Всероссийской переписи населения 2010 года. Информационные материалы об окончательных итогах Всероссийской переписи населения 2010 года
  4. Всероссийская перепись населения 2010 года. Официальные итоги с расширенными перечнями по национальному составу населения и по регионам.: см.
  5. Tajā skaitā tiem radniuecīgās andocezu tautas un arči
  6. Bez andocezu tautām un arčiem
  7. Avāriem radniecīgās andocezu tautas: Andi — 21300 (novērtējums — līdz 30 000), Cezi — 15200 (novērtējums — līdz 27 000), Ahvahi — 6400, Bežti — 6200 (novērtējums — līdz 12 000), Karati — 6000, Gunzebi — 1000. (novērtējums — līdz 4000-5000), Ginuhi — 600 (novērtējums — no 1000 līdz 4000), Hvarši — 100 (novērtējums — no 1000 līdz 12 000), Tindi — 33 (novērtējums — līdz 6000), Bagulali — 18 (novērtējums — līdz 5000-6000), Arči — 7 (novērtējums — no 1000 līdz 5000), Čamali — 3 (novērtējums — no 4000 līdz 19 000), Godoberi — 2 (novērtējums — no 2000 līdz 6000-8000), Botlihi — 0 (novērtējums — līdz 6000).
  8. Tajā skaitā dargiem radniecīgie kaitagi un kubači

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]