Kristalogrāfiskie virzieni
 | Šim rakstam nav ievada vai ievadā nav definīcijas. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, uzrakstot skaidru apskatītā subjekta definīciju. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
 | Šajā rakstā ir pārāk maz vikisaišu. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, saliekot tajā saites uz citiem rakstiem. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
| Šajā rakstā nav saišu uz līdzīgiem rakstiem citu valodu Vikipēdijās. Lūdzu, palīdzi tās pievienot. Ja līdzīgu rakstu nav, šo veidni var noņemt. |
Lai noteiktu atomu plakņu novietojumu kristāliskajā režģī, izmanto indeksus h, k, l, kas ir racionāli skaitļi. Tie ir apgrieztie lielumi nogriežņu garumiem, kurus dotā plakne nošķeļ uz koordinātu asīm. Par garuma vienību izvēlas elementāršūnas šķautnes garumu. Vispirms noteiksim kuba skaldņu indeksus. Katra kuba skaldne šķeļ tikai vienu asi, turklāt nogriežņi ir vienādi: 1, ∞, ∞; ∞, 1, ∞; ∞, ∞, 1. Nošķelto nogriežņu apgrieztie lielumi ir attiecīgi šādi: 1, 0, 0; 0,1, 0; 0, 0, 1. Indeksus h, k, l parasti raksta iekavās, neatdalot tos ar komatu: (100); (010); (001). Kubiskajā režģī bez virsmas plaknēm (9. att. a un b) ir arī iekšējās plaknes, piemēram, (111) un (110). Ja indeksi raksturo nevis vienu noteiktu plakne, bet paralēlu plakņu saimi, tos raksta kvadrātiekavās. Atomu blīvums dažādās skaldnēs nav vienāds. Tā, piemēram, tilpumā centrēta kuba elementāršūnas skaldnei (100) pieder tikai vien atoms (4*1/4), bet skaldnei (110) – divi atomi, no kuriem viens atoms atrodas kādā no režģa virsotnēm (4*1/4), bet otrs – kuba centrā. Skaldnēs centrēta kuba kristāliskā režģa elementāršūnai visblīvākā ir plakne (111), Skaldnes ar blīvu atomu izvietojumu sauc par slīdes skaldnēm, jo, izdarot plastisko deformāciju, šajās plaknēs pārvietojas atomi.
Virziena indeksi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Raksturojot kristāla fizikālās vai mehāniskās īpašības, nepieciešams uzrādīt virzienus, uz kuriem attiecas minētās īpašības. Paralēlos virzienos īpašības ir vienādas, tāpēc no visiem paralēliem virzieniem pietiek uzrādīt tikai vienu virzienu, kas iet caur koordinātu sākumpunktu. Tādējādi taisnes virzienu var noteikt ar vienu punktu, jo par otru punktu noder koordinātu sākumpunkts. Tāds punkts ir kristāliskā režģa mezgla punkts, kur atrodas daļiņa. Mezgla punkta koordinātas izsaka nogriežņu a, b un c vienībās ar veseliem skaitļiem u, v un w, kurus sauc par virziena indeksiem un raksta kvadrātiekavās – [u, v, w]. Tos vienmēr izsaka ar veseliem skaitļiem, negatīvo vērtību atzīmē ar mīnuszīmi virs indeksa.