Pāriet uz saturu

Līdzstrāva

Vikipēdijas lapa
Līdzstrāvas veidi

Līdzstrāva ir elektriskā strāva, kas laikā nemaina savu virzienu (polaritāti) elektriskajā ķēdē. Termins "līdzstrāva" gan nav īsti korekts, jo līdzstrāvai nemainās spriegums (mēra voltos), nevis strāva (mēra ampēros). Tomēr, tā kā ar terminu "elektriskā strāva" vispārīgā nozīmē saprot visus elektriskos procesus, parasti fizikā un tehnikā lieto terminu "līdzstrāva" jēdziena "līdzspriegums" nozīmē. Protams, arī strāva var būt pastāvīga.

Līdzstrāvas avoti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visvienkāršākie līdzstrāvas avoti ir ķīmiskie strāvas avoti - galvaniskie elementi un akumulatori, jo to polaritāte principā nevar mainīties. Līdzstrāvu iegūst arī ar speciālām elektriskajām mašīnām - līdzstrāvas ģeneratoriem. Pie tīkla pieslēgtu elektronisko iekārtu barošanai līdzstrāvu iegūst no maiņstrāvas, izmantojot taisngriežus. No taisngrieža tiek iegūta pulsējoša līdzstrāva (strāva, kuras spriegums mainās laikā, taču nemainās tās polaritāte). Pulsējošo strāvu izlīdzina ar filtriem un vajadzības gadījumā stabilizē (sk. sprieguma stabilizators).

Līdzstrāvu plaši izmanto tehnikā elektronisko ierīču barošanai. Maiņstrāvu vairāk lieto ērtākai enerģijas pārvadīšanai no ģeneratora līdz patērētājam un dažādu motoru, sildierīču utml. darbināšanai.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]