Elektriskā strāva

Elektrodinamika

Maksvela diferenciālvienādojumi
Integrālie Maksvela vienādojumi
Elektriskais lauks
Gausa teorēma (elektriskā lauka plūsma) Elektriskā lauka cirkulācija Kulona likums Elektriskā strāva Strāvas nepārtrauktības vienādojums Pilnās strāvas nepārtrauktības vienādojums Nobīdes strāva Elektriskā lādiņa nezūdamības likums Elektromagnētiskās indukcijas likums
Magnētiskais lauks
Magnētiskās indukcijas plūsma Magnētiskās indukcijas cirkulācija Lorenca spēks
Elektromagnētiskā lauka avoti
Elektromagnētiskā lauka enerģija
Delta funkcija

Elektriskā strāva - daļiņu (lādiņnesēju) orientēta plūsma. Elektriskā strāva vielā var plūst tikai tad, ja tajā pietiekamā koncentrācijā eksistē brīvi lādiņnesēji, kas var pārvietoties makroskopiskā attālumā. Par šādām vielām saka, ka tās labi vada elektrisko strāvu jeb tie ir vadītāji. Lai strāva plūstu, vadītājā jāpastāv elektriskajam laukam, kuru rada elektroenerģijas avots. Elektriskā lauka spēks izraisa lādiņnesēju kustību. Lādiņnesēji var būt gan brīvie elektroni metālā, pozitīvie un negatīvie joni gāzēs, šķidrumos, plazmā u.tml.

Elektriskās strāvas virziens

Par elektriskās strāvas virzienu pieņemts uzskatīt pozitīvo lādiņnesēju kustības virzienu. Tāpēc, ja strāva ir negatīvu elektronu plūsma (kā, piemēram, metālos), tad strāvas virziens ir pretējs elektronu orientētās kustības virzienam.

Elektriskās strāvas stiprums

Elektriskās strāvas stiprums $I\$$I\$ ir elektriskais lādiņš $q\$$q\$, kurš noteiktā laikā Parsēšanas kļūda (sintakses kļūda): {\displaystyle t \ } izplūst caur vadītāja šķērsgriezuma laukumu.

$I={\frac {q}{t}}\$$I={\frac {q}{t}}\$

Precizējot, strāvas stipruma formula ir:

$I={\frac {\mathrm {d} q}{\mathrm {d} t}}\$$I={\frac {\mathrm {d} q}{\mathrm {d} t}}\$

kur

$\mathrm {d} q\$$\mathrm {d} q\$ - lādiņš, kurš izplūda caur vadītāja šķērsgriezuma laukumu

$\mathrm {d} t\$$\mathrm {d} t\$ - laika intervāls, kad notiek lādiņa plūsma

Elektriskās strāvas tilpuma blīvums

Elektriskās strāvas tilpuma blīvumu apzīmē ar ${\vec {j}}\$${\vec {j}}\$

Ja lādiņnesēji pārvietojas tilpumā, tad to plūsmas līnijas šķērso virsmu $S\$$S\$

$I=\int _{S}{\vec {j}}\mathrm {d} {\vec {S}}=\int _{S}j_{n}\mathrm {d} S\$$I=\int _{S}{\vec {j}}\mathrm {d} {\vec {S}}=\int _{S}j_{n}\mathrm {d} S\$

kur

$j_{n}={\vec {j}}{\vec {n}}\$$j_{n}={\vec {j}}{\vec {n}}\$

${\vec {n}}\$${\vec {n}}\$ - virsmas $S\$$S\$ normāles vektors

Saistība ar lādiņa tilpuma blīvumu

${\vec {j}}=\rho {\vec {v}}\$${\vec {j}}=\rho {\vec {v}}\$

kur

${\vec {v}}\$${\vec {v}}\$ - lādiņu orientētās kustības vidējais ātrums

Elektriskās strāvas virsmas blīvums

Elektriskās strāvas virsmas blīvumu apzīmē ar ${\vec {i}}\$${\vec {i}}\$

Ja lādiņnesēji pārvietojas pa ķermeņa (vada) virsmu, tad to plūsmas līnijas šķērso līniju $l\$$l\$, kura veido šo virsmu.

$I=\int _{l}{\vec {i}}\mathrm {d} {\vec {l}}=\int _{l}i_{n}\mathrm {d} l\$$I=\int _{l}{\vec {i}}\mathrm {d} {\vec {l}}=\int _{l}i_{n}\mathrm {d} l\$

kur

$i_{n}={\vec {i}}{\vec {n}}\$$i_{n}={\vec {i}}{\vec {n}}\$

Saistība ar lādiņa virsmas blīvumu

${\vec {i}}=\rho _{S}{\vec {v}}\$${\vec {i}}=\rho _{S}{\vec {v}}\$