Elektriskā strāva
Elektriskā strāva ir elektrisko lādiņu (lādiņnesēju) orientēta plūsma. Elektriskā strāva vielā var plūst tikai tad, ja tajā pietiekamā koncentrācijā eksistē brīvi lādiņnesēji, kas var pārvietoties makroskopiskā attālumā. Par šādām vielām saka, ka tās labi vada elektrisko strāvu jeb tie ir vadītāji. Lai strāva plūstu, vadītājā jāpastāv elektriskajam laukam, kuru rada elektroenerģijas avots. Elektriskā lauka spēks izraisa lādiņnesēju kustību. Lādiņnesēji var būt gan brīvie elektroni metālā, pozitīvie un negatīvie joni gāzēs, šķidrumos un plazmā.
Lai būtu elektriskā strāva, jāveido noslēgta elektriskā ķēde, kurā ir strāvas avots. Strāvas avots nodrošina spriegumu, kā rezultātā ķēdē plūst elektriskā strāva ar noteiktu strāvas stiprumu.
Fizikālais apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Strāvas virziens[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Par elektriskās strāvas virzienu pieņemts uzskatīt pozitīvo lādiņnesēju kustības virzienu. Tāpēc, ja strāva ir negatīvu elektronu plūsma (kā, piemēram, metālos), tad strāvas virziens ir pretējs elektronu orientētās kustības virzienam.
Strāvas stiprums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Elektriskās strāvas stiprums ir elektriskais lādiņš , kurš noteiktā laikā izplūst caur vadītāja šķērsgriezuma laukumu.
Precizējot, strāvas stipruma formula ir:
-
- kur
- — lādiņš, kurš izplūda caur vadītāja šķērsgriezuma laukumu
- — laika intervāls, kad notiek lādiņa plūsma
- kur
Strāvas tilpuma blīvums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Elektriskās strāvas tilpuma blīvumu apzīmē ar
Ja lādiņnesēji pārvietojas tilpumā, tad to plūsmas līnijas šķērso virsmu
- Saistība ar lādiņa tilpuma blīvumu
-
- kur
- - lādiņu orientētās kustības vidējais ātrums
- kur
Strāvas virsmas blīvums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Elektriskās strāvas virsmas blīvumu apzīmē ar
Ja lādiņnesēji pārvietojas pa ķermeņa (vada) virsmu, tad to plūsmas līnijas šķērso līniju , kura veido šo virsmu.
-
- kur
- kur
- Saistība ar lādiņa virsmas blīvumu
Līdzstrāva un maiņstrāva[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Elektriskās strāvas veids ir atkarīgs no strāvas avota. Ja ir galvaniskais elements (baterijas, akumulatori), tad ir līdzstrāva, savukārt ģenerators ražo maiņstrāvu. Līdzstrāvā elektriskā strāva visu laiku plūst tikai vienā virzienā, bet maiņstrāvā strāvas plūšanas virziens periodiski mainās. Dažreiz tiek izmantoti arī angļu valodas apzīmējumi AC/DC, kur AC nozīmē maiņstrāvu (alternating current), bet DC apzīmē līdzstrāvu (direct current). Maiņstrāva plaši tiek izmantota sadzīves elektrotīklā. Audio un radio signāli arī ir specifiski maiņstrāvas piemēri.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Elektriskā strāva" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Elektriskā strāva.
- «1.8. Elektriskā strāva. Oma likums» (latviešu).
|