Labiāls līdzskanis
| Artikulācijas vietas |
| Labiāla |
| Bilabiāla |
| Labiāli velāra |
| Labiāli alveolāra |
| Labiodentāla |
| Bidentāla |
| Koronāla |
| Lingvolabiāla |
| Interdentāla |
| Dentāla |
| Alveolāra |
| Apikāla |
| Lamināla |
| Postalveolāra |
| Alveopalatāla |
| Retrofleksa |
| Dorsāla |
| Palatāla |
| Labiāli palatāla |
| Velāra |
| Uvulāra |
| Uvulāri epiglotāla |
| Radikāla |
| Faringāla |
| Epiglotāli faringāla |
| Epiglotāla |
| Glotāla |
| Šī lapa, iespējams, satur informāciju fonētiskajā alfabētā, kuru dažas pārlūkprogrammas var attēlot nekorekti. |
Labiāli līdzskaņi (saukti arī par lūpeņiem) tiek artikulēti vai nu ar abām lūpām (bilabiāla artikulācija), vai ar apakšlūpu un augšzobiem (labiodentāla artikulācija).[1]
Lūpu noapaļošana, vai labializācija var piedalīties kā koartikulācija citu tipu patskaņos. Angļu valodas /w/ ir labializēts velārs spraudzenis.
Iedalījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Labiālie līdzskaņi tiek iedalīti divās artikulācijas apakškategorijās:
Tikai dažas valodas iedala labiālos līdzskaņus vienīgi pēc šī kritērija. Piemēram, eve ir abu tipu berzeņi. Lielākajai daļai citu pasaules valodu labiāls pats par sevi ir nozīmīga fonēmiska specifikācija.
Latviešu valoda
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latviešu valodā labiāli līdzskaņi ir bilabiāls nazāls slēdzenis /m/, bilabiāli eksplozīvi slēdzeņi /p/ un /b/, labiodentāli berzeņi /f/ un /v/. Nebalsīgais labiodentālais berzenis /f/ relatīvi nesen ienācis latviešu valodā un sastopams galvenokārt svešvārdos, piemēram [fɔneːtikɑ] (fonētika).
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ladefoged, Peter; Maddieson, Ian (1996). The Sounds of the World's Languages. Oxford: Blackwell. ISBN 0-631-19814-8 (angliski)