Epiglotāli faringāls līdzskanis

Vikipēdijas lapa
Artikulācijas vietas
Labiāla
Bilabiāla
Labiāli velāra
Labiāli alveolāra
Labiodentāla
Bidentāla
Koronāla
Lingvolabiāla
Interdentāla
Dentāla
Alveolāra
Apikāla
Lamināla
Postalveolāra
Alveopalatāla
Retrofleksa
Dorsāla
Palatāla
Labiāli palatāla
Velāra
Uvulāra
Uvulāri epiglotāla
Radikāla
Faringāla
Epiglotāli faringāla
Epiglotāla
Glotāla
Šī lapa, iespējams, satur informāciju fonētiskajā alfabētā, kuru dažas pārlūkprogrammas var attēlot nekorekti.

Epiglotāli faringāli līdzskaņi ir līdzskaņu tips, kurus artikulē ar uzbalseni (uzgāmuru) pret rīkles gala pakaļējo sienu. Tas kontrastē ar faringālajiem līdzskaņiem, kur ar rīkles gala pakaļējo sienu kontaktē mēles sakne un epiglotālajiem līdzskaņiem, kur uzbalsenis kontaktē ar balsenes krokām.[1]

Epiglotāli faringālie līdzskaņi ir apzināti vienā valodā — ami valodā Taivānā. Šajā valodā ir aspirēti slēdzeņi un berzeņi, kas kalpo kā epiglotālo līdzskaņu alofoni galotnēs. Starptautiskajā fonētiskajā alfabētā nav speciālu simbolu vai diakritisko zīmju šādas artikulācijas apzīmēšanai un pirmatklājēji lieto ad hoc transkripcijas [ʕʡ͡] un [ʜħ͡].

Šādi līdzskaņi, iespējams, novēroti cezu valodā Dagestānā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]