Laika relejs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Laika relejs ir relejs, kas pārslēdz kontaktus pēc noteikta, iepriekš iestādīta laika sprīža (aiztures laika) kopš vadības signāla saņemšanas.

Laika relejs ir taimera paveids.

Laika relejam ir trīs funkcionālas daļas:

  • uztverošā (pieņem vadības signālu; ja vajadzīgs - pārveido to),
  • laika aizturi veidojošā (nodrošina iepriekš iestādīto laika aizturi),
  • reaģējošā daļa (tieši vai caur pastiprinātāju iedarbojas uz vadāmo iekārtu).

Pēc laika aizturei izmantotā fizikālā principa laika relejus iedala:

  • mehāniskajos (darbības principā ir pulksteņmehānisms),
  • elektriskajos (darbības pamatā ir kondensatora izlāde vai uzlāde, impulsu skaitīšana utt.),
  • elektromagnētiskajos,
  • termiskajos,
  • hidrauliskajos,
  • pneimatiskajos.

Galvenais laika releju raksturlielums ir aiztures laiks (no dažām ms līdz dažām stundām); to var regulēt, ietekmējot maiņas ātrumu fizikālajam lielumam, kas iedarbojas uz laika aiztures elementu no vadības signāla saņemšanas brīža līdz iedarbības sliekšņa sasniegšanai.

Laika relejus lieto dažādās automātiskās vadības un aizsardzības iekārtās.