Laikmetīgā deja
 | Šajā rakstā ir pārāk maz vikisaišu. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, saliekot tajā saites uz citiem rakstiem. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
 | Šajā rakstā nav ievērots enciklopēdisks valodas stils Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pārrakstot to. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
 | Šis raksts ir jāuzlabo, lai ievērotu Vikipēdijā pieņemto stilu un/vai formatēšanu. Iemesls: atsauces jānoformē kā atsauces tekstā Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Laikmetīgā deja ir dejas tehnika, kas aizsākusies 1950. gados no modernās dejas. Laikmetīgajā dejā nav nekādu kustības ierobežojumu, vairāk brīvība ķermenī, dejā un dzīves uzskatos. Šajā deju stilā vairs nevienu stilu neatdala, visi stili tiek veiksmīgi apvienoti vietā, nepārtraukti meklējot jaunas kustības, eksperimentēt ar ķermeni un mūziku. Katra pasniedzēja horeogrāfija ir individuāla, kā arī katra dejotā ķermeniskā izpausme ir atšķirīga.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Laikmetīgās dejas pamatā ir klasiskais balets un modernās dejas. Mers Kanighems (Merce Cunningham) tiek uzskatīts par pirmo šī stila horeogrāfu. 1944. gadā savai dejai viņš pievienoja Džona Keidža mūziku, kurš konstatēja, ka Kanighema deja vairs nebalstās uz lineāriem elementiem, kā arī tā nebalstās uz kustībām ap kulmināciju. Mers izveidoja 1953. gadā izveidoja deju kompāniju un izveidoja tai vairāk kā 150 deju priekšnesumus no kuriem daudzus izpildīja starptautiski izpildīja baleta un modernās dejas grupas
Veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Improvizācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Caur improvizāciju dzimst jaunas lietas. Improvizācijas nozīme atmest jebkādus stereotipus par deju, nedomāt ne par ko, tikai ļaut savam ķermenim kustēties un ieklausīties mūzikā. Šeit tev nekas nav jāpierāda, galvenais esi tu pats. Nodarbībās tiek izmantoti dažādi uzdevumi, lai cilvēks pilnībā atbrīvotu ķermeni un prātu. Šis veids ir unikāls, jo atkārtot to nebūs iespējams.
Kontaktimprovizācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kontaktimprovizācija radusies Stīva Pakstona izpētes rezultātā 1972. gadā Amerikā. Tās pamatā ir aikido cīņas māksla, kas apvienota ar laikmetīgo deju, sporta metodēm un rotaļām. Šis veids visbiežāk tiek dejots duetā. Saskaroties dejotāju ķermeņiem visdažādākajās vietās veidojās kontaktpunkti. Šajā dejā ir ļoti svarīgi ieklausīties sevī un savā partnerī, just to, ko jūt partneris.
Kompozīcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kompozīcijā tiek izmantoti dažādi uzdevumi, kuros caur improvizāciju tiek radīta konkrēta deja, tas ir radošs process, kuru veic gan individuāli, gan grupās
Laikmetīgā deja Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijā ir ļoti daudz pasākumi un laikmetīgo deju uzvedumi, kurus var iet un baudīt vai pats piedalīties. Ar katru brīdi laikmetīgā deja arvien vairāk ienāk Latvijas dejas dzīvē. https://web.archive.org/web/20180701084026/http://www.journal.dance.lv/category/laikmetiga-deja-latvija/