Latīniskais alfabēts
| Latīniskais alfabēts | ||
|---|---|---|
| Tips | Alfabēts | |
| Valodas | Ierosināts angļu valodai | |
| Laika periods | 19. gadsimts | |
| Izcelsmes rakstība |
mākslīga rakstība Latīniskais alfabēts | |
| Atvasinātās sistēmas |
Ietekmējis Starptautisko fonētisko alfabētu | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Angļu Latīniskais alfabēts (angļu: Romic Alphabet) ir Henrija Svīta (Henry Sweet) izstrādātais fonētiskais alfabēts. Tas ir tiešais priekštecis mūsdienu Starptautiskajam fonētiskajam alfabētam (IPA). Alfabēts atšķiras no iepriekšpiedāvātajām pareizrakstības reformām ar to, ka piedāvāja atgriezties pie latīņu alfabēta skaņu vērtībām (respektīvi — vecangļu alfabēta) tā vietā, lai saglabātu mūsdienu angļu valodas neregulāros elementus. Katrai valodas skaņai bija piešķirts simbols un katrs simbols attēloja vienu skaņu. Netika lietoti lielie burti.
Angļu valodas īsos patskaņus rakstīt ar vienu burtu un ar diviem, ja patskanis garš:
- Ja iesācējs vienreiz ir iemācījies, kā izrunā a, e, i, o, u vārdos glass, bet, bit, not, full, viņam vienkārši jāatceras, ka garais patskanis ir divkāršots, kā biit = beat un fuul = fool, bet divskaņi ir veidoti novietojot tā elementus vienu aiz otra, kā boi = boy un hai = high
Svīts piedāvāja izveidot jaunus burtus rotējot esošos angļu alfabēta burtus.
IPA burts <ɔ> saņēma savu skanējumu un pirmoreiz tika lietots šajā alfabētā. Svīts atdzīvināja divus anglosakšu burtus: ash <æ> un eth <ð>, kā arī aizņēmās grieķu burtu theta <θ>, kura izruna ir saglabāta IPA. Vēl <q> lietoja skaņai /ŋ/ un <c> — /tʃ/.