Leksikoloģija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Leksikoloģija (grieķu: lexikos — ‘ar vārdu saistīts’, logos — ‘jēdziens, mācība’) ir valodniecības nozare, kas pēta leksiku.[1][2]

Leksikoloģijas saskarnozaru vidū ir etimoloģija, stilistika, semasioloģija, dialektoloģija, sociolingvistika, terminoloģija.[3]

Vārda nozīme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar vārda nozīmi saprot runā vai rakstos atspoguļoto jēdzienisko saturu. Vārda leksiskā nozīme saglabājas visās tā gramatiskajās formās, un to bez grūtībām var uztvert jebkurā vārda formā, piemēram, prieks, kuģis, sameklēt. Latviešu valodā ir gan viennozīmīgi, gan daudznozīmīgi vārdi. Viennozīmīgo vārdu nozīmi viegli var uztvert bez konteksta.

Līdzās viennozīmīgajiem vārdiem ir daudznozīmīgie vārdi, kuru nozīmi var uztvert ar konteksta palīdzību. Piemēram, vārds liecība: 1. būt par aculiecinieku, sniegt liecības; 2. skolā saņemt liecību.

Dažiem daudznozīmīgajiem vārdiem var būt pat vairāk nekā desmit nozīmju. Pēc lietojuma svarīguma izšķir: 1) pamatnozīmi - tā ir nozīme, ko var saprast bez konteksta, piemēram, aiziet - ejot attālināties, tecēt - plūst. Pamatnozīme ir vissvarīgākā no kāda vārda nozīmēm, tā visbiežāk tiek lietota. 2) atvasinātās nozīmes - visas pārējās nozīmes pēc pamatnozīmes, kuras atklājas tikai kontekstā. aiziet - 1. (nomirt) Sieva aizgāja pirmā, nomira pašā rudenī; 2. (aizlidot) Dzērves jau aizgājušas; 3. (aizpeldēt) Zivis nārstā bija aizgājušas pret straumi uz augšu; 4. (tikt iztērētam) Ja nemācēja dzīvot, tad naudiņa aizgāja. Vārdnīcās atvasinātās nozīmes uzrāda aiz pamatnozīmes.

Pēc tēlainības izšķir: 1) tiešo nozīmi - nosauc priekšmetus, parādības, darbības, procesus, īpašības tieši, bez saistījuma, bez asociācijām ar kādu citu parādību; tā ir arī vārda pamatnozīme, piemēram, rūgts - raksturo noteiktu garšas sajūtu, kult - apzīmē un nosauc darbības veidu. Vārdiem var būt arī vairākas tiešās nozīmes, piemēram, kult labību un kult sviestu.

2) pārnesto nozīmi - nenosauc parādību tieši, bet apzīmē to netieši, ar citu vārdu, piemēram, rūgts - kaut kas ļoti nepatīkams (rūgta patiesība, rūgta mācība); kult - 1. kult kājas (ātri kustināt),2. kult kucēnu (pērt),3. kult melus (melot), 4. dzīvot, cepuri kuldamam (labi dzīvot), 5. kult mēli (daudz runāt), 6. kult tukšus salmus (bezsaturīgi pļāpāt).[4]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. S. Cepurniece, A. Gūtmanis, G. Lukstiņš, V. Strazdiņa, R. Vīlipa, A. Feldhūns. Svešvārdu vārdnīca. Rīga : Liesma, 1978. 425. lpp.
  2. Anita Romane. Latviešu valodas rokasgrāmata: tabulas, shēmas. Rīga : Zvaigzne ABC, 2000. 2. lpp. ISBN 9984-17-102-7.
  3. Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga. 2007. Leksikoloģija: Valodniecības apakšnozare, kurā pēta vārdu: tā leksisko nozīmi, cilmi, vietu leksikas sistēmā un lietojumu noteiktos funkcionālajos stilos, sociālās un profesionālās grupās, vēsturiskos periodos un ģeogrāfiskos apvidos. Līdz ar to leksikoloģijai ir daudz saskarnozaru: gan etimoloģija un stilistika, gan semasioloģija, dialektoloģija, sociolingvistika, terminoloģija.[novecojusi saite]
  4. http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/leksikologija/leksikolog/leks3a.htm. Skatīts: 2020. gada 4. janvārī. Tukšs vai neesošs |title=