Leksikoloģija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Leksikoloģija (grieķu: lexikos — ‘ar vārdu saistīts’, logos — ‘jēdziens, mācība’) ir valodniecības nozare, kas pēta leksiku.[1][2]

Leksikoloģijas saskarnozaru vidū ir etimoloģija, stilistika, semasioloģija, dialektoloģija, sociolingvistika, terminoloģija.[3]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. S. Cepurniece, A. Gūtmanis, G. Lukstiņš, V. Strazdiņa, R. Vīlipa, A. Feldhūns. Svešvārdu vārdnīca. Rīga : Liesma, 1978. 425. lpp.
  2. Anita Romane. Latviešu valodas rokasgrāmata: tabulas, shēmas. Rīga : Zvaigzne ABC, 2000. 2. lpp. ISBN 9984-17-102-7.
  3. Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga. 2007. Leksikoloģija: Valodniecības apakšnozare, kurā pēta vārdu: tā leksisko nozīmi, cilmi, vietu leksikas sistēmā un lietojumu noteiktos funkcionālajos stilos, sociālās un profesionālās grupās, vēsturiskos periodos un ģeogrāfiskos apvidos. Līdz ar to leksikoloģijai ir daudz saskarnozaru: gan etimoloģija un stilistika, gan semasioloģija, dialektoloģija, sociolingvistika, terminoloģija.