Lemma (leksikogrāfija)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Lemma leksikogrāfijā ir vārds tādā formā, kādā tas tiek ievietots vārdnīcā,[1] piemēram, latviešu valodā nomeniem lemmas forma būtu nominatīvs un darbības vārdiemnenoteiksme.

Atšķirīgas lemmas formas radniecīgās valodās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lībiešu valodā tiek šķirtas divas nenoteiksmes — I nenoteiksme (ar piedēkļiem -da, -dõ, -tõ, ) un II nenoteiksme (ar piedēkli -m),[2] II nenoteiksmi atbilstoši tās funkcijai sauc arī par supīnu[3] (t.i., forma, kas izsaka, ka darbības vārds ir kāda cita darbības vārda mērķis, piemēram, ta tuļ Sīkrõgõl jelām — "viņš ieradās, lai dzīvotu Sīkragā"). Lībiešu valodā I nenoteiksme ir vārdnīcas šķirkļa forma, savukārt igauņu valodā lemmas forma ir supīns.

Lībiešu lemmas forma (supīns) — igauņu lemmas forma:

  • kūlõ (kūlõm) — kuulma (nevis kuulda);
  • jellõ (jelām) — elama (nevis elada);
  • tūlda (tulmõ) — tulema (nevis tulla).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga. 2007. Lemma: Onomastikā — ar konkrētu referentu nesaistīts īpašvārds, piemēram, personvārds vārdadienu kalendārā; leksikogrāfijāšķirkļa vārds.
  2. Eduards Vēri, Īss lībiešu valodas apraksts Kersti Boiko krājumā Lībieši – rakstu krājums, 275. lpp.
  3. Renāte Blumberga, Tapio Mäkeläinen, Karl Pajusalu (2013), Lībieši: vēsture, valoda un kultūra, Rīga: Līvõ Kultūr sidām, ISBN 978-9984-49-730-3