Lemma (leksikogrāfija)
Lemma leksikogrāfijā ir vārds tādā formā, kādā tas tiek ievietots vārdnīcā,[1] piemēram, latviešu valodā nomeniem lemmas forma būtu nominatīvs un darbības vārdiem — nenoteiksme.
Atšķirīgas lemmas formas radniecīgās valodās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lībiešu valodā tiek šķirtas divas nenoteiksmes — I nenoteiksme (ar piedēkļiem -da, -dõ, -tõ, -õ) un II nenoteiksme (ar piedēkli -m),[2] II nenoteiksmi atbilstoši tās funkcijai sauc arī par supīnu[3] (t.i., forma, kas izsaka, ka darbības vārds ir kāda cita darbības vārda mērķis, piemēram, ta tuļ Sīkrõgõl jelām — "viņš ieradās, lai dzīvotu Sīkragā"). Lībiešu valodā I nenoteiksme ir vārdnīcas šķirkļa forma, savukārt igauņu valodā lemmas forma ir supīns.
Lībiešu lemmas forma (supīns) — igauņu lemmas forma:
- kūlõ (kūlõm) — kuulma (nevis kuulda);
- jellõ (jelām) — elama (nevis elada);
- tūlda (tulmõ) — tulema (nevis tulla).
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga. 2007. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 15. septembrī.
Lemma: Onomastikā — ar konkrētu referentu nesaistīts īpašvārds, piemēram, personvārds vārdadienu kalendārā; leksikogrāfijā — šķirkļa vārds.
- ↑ Eduards Vēri, Īss lībiešu valodas apraksts Kersti Boiko krājumā Lībieši – rakstu krājums, 275. lpp.
- ↑ Renāte Blumberga, Tapio Mäkeläinen, Karl Pajusalu (2013), Lībieši: vēsture, valoda un kultūra, Rīga: Līvõ Kultūr sidām, ISBN 978-9984-49-730-3