Liepājas "Zvejnieks"

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Liepājas "Zvejnieks"
Звейниекс.JPG
Pilsēta Liepāja
Līga Latvijas futbola Virslīga
Dibināts 1962. gadā 
Beidza pastāvēt 1989. gadā
Mājas krāsas

Liepājas "Zvejnieks" bija futbola klubs no Liepājas, kas pastāvēja no 1962. līdz 1989. gadam.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savā pirmajā - 1962. gada sezonā, "Zvejnieks" B klasē ieņēma 11.vietu. 1964.gadā līgā tika iegūta 13.vieta (ar ļoti vāju sniegumu uzbrukumā), bet 1965.gadā - tikai 16.vieta. Vienojošā problēma "Zvejniekam" jau sākot ar sešdesmito gadu vidu gandrīz vienmēr bija bezzobains uzbrukums, tā 1966.gadā, kad komandas vieta tabulā nebija pat dramatiski slikta (12. vieta 17 komandu konkurencē), "Zvejnieka" futbolisti bija guvuši tikai 14 vārtus, tikpat maz cik turnīra pastarīši - Vitevskas "Dvina".

2.līgas lejasgala komanda "Zvejnieks" turpināja būt arī sekojošos gadus. Taču sešdesmito gadu beigās kādu laiku šķita, ka "Zvejnieks" ir pamodies. Komandā bija parādījies rezultatīvs uzbrucējs - Vladimirs Lučiņins, kurš 1969.gada sezonā guva 14 vārtus (līdz tam laikam labākais rezultāts "Zvejnieka" spēlētāju vidū), un Raimonda Dambja vadītā komanda vēl trīs kārtas pirms čempionāta beigām atradās turnīra tabulas 3.vietā, tomēr pēdējās trīs kārtās tika piedzīvoti sāpīgi zaudējumi un komanda atkrita uz 10.vietu. Gadu vēlāk rezultātu izdevās par vienu pozīciju uzlabot.

Septiņdesmitajos gados uz vairākiem gadiem "Zvejnieka" vadībā nostabilizējās treneru duets Afanasijs Ptičkins - Raimonds Dambis. Rezultāti gan bija mainīgi - 1971. gadā "Zvejnieks" 20 komandu konkurencē bija 19, gadu vēlāk - 13, tad desmitais, bet 1974.gadā - atkal tikai 16. No šī laika futbolistiem ievērojamākie droši vien bija universālais Manfrēds Jaunskalža, Jānis Dreimanis, Valentīns Obravins, Jurijs Romaņenkovs, Viktors Škoda un Juris Ernštreits. Kādu laiku "Zvejnieka" rindās uzspēlēja arī Ilmārs Dambrāns un Ivans Budakovs, kas Latvijas čempionātā bija labāko uzbrucēju vidū, taču meistarkomandā par zvaigznēm ne viens, ne otrs nekļuva. Kad dažus gadus pēc savas spožās debijas "Zvejnieka" rindās norietēja Vladimira Lučiņina zvaigzne, atkal jau "Zvejniekam" trūka spēlētāja ar spēju rezultatīvi noslēgt uzbrukumus. Tā 1971. gadā labākais komandas vārtu guvējs bija Jaunskalža ar 4 gūtiem vārtiem, bet gadu vēlāk Dreimanis un Obrivins - ar pieciem.

"Zvejnieka" spēlē gluži jaunas notis parādījās 1978. gada vasarā, kad par komandas treneri tika uzaicināts viens no labākajiem treneriem Latvijas čempionātā - Boriss Reinholds, kas bija veiksmīgi iepriekš strādājis ar Rīgas RER un "Enerģija" vienībām. Pirmajās piecās spēlēs Reinholda vadībā "Zvejnieks" izcīnīja uzvaras, un arī tālākās spēles bija labas. Turklāt Reinholds "Zvejniekā" iesaistīja Ilmāru Verpakovski, kas vēlāk kļuva par vienu no komandas būtiskākajiem spēlētājiem. Nākamajā sezonās Reinholds solīja cīnīties par iekļūšanu pirmajā līgā (diezgan ambiciozs mērķis komandai, kas iepriekšējo gadu pabeigusi 17.vietā līgā), taču tie izrādījās tikai tukši vārdi un solītie rezultāti izpalika. Reinholds tika atstādināts pēc neveiksmīga 1980. gada sezonas sākuma.

Astoņdesmitajos gados "Zvejniekā" atkal notika vairākas treneru maiņas, un komandas vadībā paspēja pastrādāt tādi speciālisti kā Obravins, Eduards Vlasovs, Vladimirs Žuks un arī Jānis Mežeckis. Taču laukumā komandai šos gadus bija viens neapšaubāms līderis - un proti, Jānis Intenbergs, neapstrīdami labākais Latvijas uzbrucējs šajā desmitgadē. Ja 1982. gadā viņš atkārtoja Lučiņina rekordu - 14 vārti sezonā, tad gadu vēlāk viņš "Zvejnieka" rindās sasita jau 20 vārtus, bet 1984. gadā - veselus 28, vairāk kā visi pārējie komandas spēlētāji kopā, bet kopumā PSRS čempionātā "Zvejnieka" rindās viņš guva 107 vārtus. Jau 18 gadu vecumā "Zvejnieka" rindās debitēja vēl viens ievērojams uzbrukuma līnijas spēlētājs - Ainārs Linards, kurš gan nebija tik veikls vārtu guvējs kā Intenbergs (viņa labākais guvums bija 6 vārti 1983. gadā). Kad uz "Daugavu" pārgaja Intenbergs, par komandas galveno spēku uzbrukumā kļuva Ilmārs Verpakovskis, kas 1985. gadā guva 15 vārtus, bet 1986. - 17. Ilgākus gadus "Zvejnieka" rindās spēlēja arī Jānis Zuntners, taču lielu daļu astoņdesmito gadu viņš pavadīja Latvijas čempionātā. Ilgus gadus stabils "Zvejnieka" vārtsargs bija Igors Belovs, bet astoņdesmito gadu vidū viņu aizstāja tolaik jaunais Raimonds Laizāns.

"Zvejnieka" ieņemtās vietas PSRS 2. līgā astoņdesmitajos gados kopumā bija labākas nekā iepriekšējās desmitgadēs - divreiz izdevās sasniegt sesto vietu un nopietns panīkums pienāca vien desmmitgades beigās, kad komandu pārņēma nebeidzamas kadru maiņas un arī Padomju Savienība jau plīsa pa visām vīlēm. 1989. gadā PSRS čempionātā "Zvejnieks" nostartēja pat sliktāk par otro Latvijas komandu savā līgā - pirms pāris gadiem izveidoto Jelgavas RAF.

Pēdējā sezona PSRS čempionātā liepājniekiem bija 1990. gadā, kad "Zvejnieks" bija ticis pārsaukts par "Olimpiju".[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «'Futbols pilsētā': Liepājas futbola vēsture (3.daļa)». delfi.lv. Skatīts: 2019. gada 30. oktobrī.