Likviditāte

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Likviditāte[1] raksturo uzņēmuma spēju jebkurā laikā dzēst savas īstermiņa saistības. Analizējot uzņēmuma bilances likviditāti, pēc likviditātes pakāpes (ātruma) sagrupētos apgrozāmo līdzekļu posteņus salīdzina ar īstermiņa saistībām. Uzņēmuma likviditātes analīzes svarīgākais uzdevums ir novērtēt tā maksātspēju. Tās novērtēšanai izmantojami kopējās likviditātes un absolūtās likviditātes koeficienti. Atšķirība ir tikai apgrozāmo līdzekļu sastāvā, kas var tikt novirzīti īstermiņa saistību dzēšanai.

Finansiālais stāvoklis uzņēmumā[2]

Finansiālais stāvoklis nozīmē stabilitāti uzņēmuma sistēmās. Lai izpētītu šo aspektu, var izmantot šāds rādītāju grupas.

Grupas rādītāji.

Kategorija Apraksts
Likviditāte un maksātspējas Uzņēmuma iespēja izpildīt savas saistības, kurā lietošana ir uz laiku, kas pārsniedz vienu gadu
Finanšu noturība Tas mēra uzņēmuma spēju segt ilgtermiņa saistības, un parāda finanšu riskus līmenis

Likviditātes koeficienti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Likviditātes analīze, kas vērsta uz naudas plūsmu, novērtē uzņēmuma spēju izpildīt savas īstermiņa saistības. Galvenais rādītājs šajā grupā ir tas, cik ātri var pārvērst aktīvus naudā. Ikdienas ekspluatācijas laikā likviditātes vadība parasti tiek sasniegta, izmantojot efektīvu izmantošanu aktīviem. Likviditātes līmenis jāskatās atkarībā no nozares, kurā uzņēmums darbojas.

Lielie uzņēmumi mēdz šo līmeni kontrolēt labāk, salīdzinājumā ar mazākiem uzņēmumiem. Tādējādi tie var saņemt vairāk potenciālos finansējuma avotus. Piekļuve kapitāla tirgiem arī samazina nepieciešamo likviditātes bufera izmēru, salīdzinot ar uzņēmumiem bez šādas piekļuves.

Likviditātes koeficienta aprēķins[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Likviditātes veids Apraksts Kategorija
Tekošā likviditāte Apgrozāmie aktīvi Tekošās saistības
Ātrā likviditāte Apgrozāmie aktīvi, no kuriem atņemti krājumi Tekošās saistības
Absolūtā likviditāte Īstermiņa investicijas un naudas lidzekļi un tas ekvivalenti Tekošās saistības
Apsardzes intervāla rādītājs Apgrozamie aktīvi - krājumi Ikdienas izdevumi
Finanšu cikls Krājumu aprite + debitoru aprite - kreditoru aprite

Radītāju interpretācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tekošā likviditāte. Šis rādītājs atspoguļo pašreizējos aktīvus (aktīvus, kurus paredzēts patērēt vai pārvērst naudā viena gada laikā).

Augstāka attiecība norāda uz augstāku likviditātes līmeni (proti, lielākas iespējas, lai apmierinātu pašreizējās saistības). Pašreizējā attiecība ar Ātrās koeficients ir konservatīvāka, jo tas ietver tikai likvīdākos apgrozāmos līdzekļus (dažreiz sauc par "ātri aktīvi").Koeficients 1 parāda, ka uzskaites vērtība apgrozāmo līdzekļu ir tieši vienāda ar bilances vērtību pašreizējām saistībām.

Šis skaitlis atspoguļo arī faktu, ka krājumus nevar viegli un ātri pārvērst naudā, turklāt uzņēmums nevar pārdot visu savu krājumu izejvielu, preces un citu summu, kas vienāda ar tā uzskaites vērtību, it īpaši, ja pastāv iekārtas, kuras ir nepieciešams pārdot ātri. Gadījumos, kad krājumi ir nelikvīdi (piemēram, ja zems inventāra apgrozījuma ātrums), ātra likviditāte var būt labāks likviditātes rādītājs par tekošo likviditāti.

Absolūtā likviditāte. Naudas attiecība pret summu tekoša saistību parasti ir uzticams pasākums individuālā uzņēmuma likviditātes krīzes situācijā. Tiek veikti tikai augsti likvīdi īstermiņa ieguldījumi.

Apsardzes intervāla rādītājs. Šis koeficients norāda, cik ilgi uzņēmums var turpināt maksāt savus izdevumus no pieejamajām likvīdiem aktīviem, nesaņemot nekādu papildu naudas plūsmu.

Apsardzes intervālu par summu 50 rādītājs nozīmē, ka uzņēmums var turpināt maksāt savus pamatdarbības izdevumus 50 dienu dēļ strauju aktīvu laikā bez papildu naudas plūsmas.

Jo augstāks apsardzes intervāls, jo lielāka likviditāte. Ja indekss ir apsardzes intervāla ir ļoti zems, salīdzinot ar līdzīgiem uzņēmumiem, vai, salīdzinot ar paša uzņēmuma vēsturi, analītiķis ir nepieciešams, lai noskaidrotu, vai pietiek naudas plūsma ir pieejama sabiedrībai varētu izpildīt savas saistības.

Finanšu ciklu. Šis skaitlis norāda uz laiku, kas iet no brīža, kad ieguldīt naudu tagad cita veida aktīviem, līdz naudas iekasēšanu no klientiem. Tipisks darbības process ietver iegūšanas krājumu ar kavēšanos, kas rada kreditoriem. Tad uzņēmums pārdod arī krājumus kredītu, kas noved pie debitoru pieaugums. Pēc tam, uzņēmums maksā savus rēķinus par piegādātajām precēm un pakalpojumiem, kā arī saņem maksājumus no klientiem.

Laiks starp skaidrās naudas izmaksām un skaidras naudas iekasēšanu, ir finanšu ciklu. Īsāks cikla norāda uz lielāku likviditāti. Tas nozīmē, ka uzņēmumam ir finansēt krājumus un parādi ir tikai uz īsu laiku.

Ilgāks cikls norāda zemāku likviditāti; Tas nozīmē, ka uzņēmumam ir iespēja finansēt savus krājumus un debitoru parādu ilgākā laika posmā, un tas var novest pie nepieciešamības iegūt papildu līdzekļus veidošanās apgrozāmo kapitālu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas statistika, www.csb.gov.lv
  2. Finalon.com, Financial analysis online