Lilija glečers
| Lilija glečers | |
|---|---|
 | |
  Lilija glečers |
|
| Kontinents | Antarktīda |
| Izvietojums | Viktorijas Zeme |
| Sākums | Viktorijas kalni |
| Ieplūst | Obas līcis |
| Koordinātas | 70°45′0″S 163°55′0″E / 70.75000°S 163.91667°EKoordinātas: 70°45′0″S 163°55′0″E / 70.75000°S 163.91667°E |
| Garums | 180 km |
| Platums | 15—20 km |
Lilija glečers (angļu: Lillie Glacier) ir viens no lielākajiem Viktorijas Zemes ziemeļdaļas šļūdoņiem. Glečers ir ap 180 km garš un no 15 līdz 20 km plats. Lilija glečers sākas Viktorijas kalnos no Loida leduskrituma un plūst galvenokārt ziemeļrietumu virzienā. Glečera austrumu pusē paceļas Konkordas un ANARE kalnu grēdas, rietumos — Bauersa kalni. Lilija glečers uzņem vairāku citu glečeru ledus masas, lielākie no kuriem ir Eba, Grīnvela un Bleka glečeri. Ietek Obas līcī, veidojot izteiksmīgu ledus mēli.
Glečera mēli atklāja Roberta Skota ekspedīcija (1919-1913) un nosauca kuģa Terra Nova biologa Dinisa Lilija (Dennis G. Lillie) vārdā. Nosaukums vēlāk tika attiecināts uz visu ledāju, kas tika izpētīts 20. gadsimta 1940.-1960. gados.[1]
Pie Lilija glečera austrumu malas Dokerija kalna pakājē izvietojusies vācu polārstacija Lillīmarlēna, kuras vārds veidots no glečera un populārās vācu dziesmiņas Lili Marleen nosaukumiem.