Lineāra nevienādība
Lineāra nevienādība ir nevienādība, kas uzrakstāma formā ax + b > 0, kur a un b ir doti skaitļi, bet x nezināmais.
Skaitļu intervāls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Par skaitļu intervālu sauc visus skaitļus, kam patiesa dotā nevienādība un ko pieraksta saīsinātā veidā.
Patiesa un aplama nevienādība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Nevienādība ir patiesa, jo 3 pieder intervālam.
- Nevienādība ir aplama , jo 3 nepieder intervālam.
Stingras nevienādības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ja nevienādības pierakstā izmanto zīmes > vai < (lasa: lielāks vai mazāks), nevienādību sauc par stingru nevienādību.
- , nozīmē "a ir lielāks nekā b";
- , nozīmē "a ir mazāks nekā b".
Zīmējumā atliek skaitlisko vērtību, ievērojot, ka stingrām nevienādībām zīmē tukšu punktu ໐ un liek apaļas iekavas.
Nestingras nevienādības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ja nevienādības pierakstā izmanto zīmes ≤ vai ≥ (mazāks vai vienāds; lielāks vai vienāds), nevienādību sauc par nestingru nevienādību.
- , nozīme "a ir vienāds vai lielāks nekā b";
- , nozīme "a ir vienāds vai mazāks nekā b".
Zīmējumā atliek skaitlisko vērtību, ievērojot, ka nestingrām nevienādībām zīmē pilnu punktu ● un liek kvadrātiekavas.
Skaitļu intervālu piemēri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Nevienādības | a-skaitļa attēlojums uz skaitļu ass | Skaitļu intervāla pieraksts |
---|---|---|
Skaitlisku nevienādību īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Īpašība | Piemērs |
---|---|
1)Ja patiesas nevienādības abām pusēm pieskaita
vai atņem vienu un to pašu skaitli, tad iegūst patiesu nevienādību. |
|
2) Ja patiesas nevienādības abas puses reizina
vai dala ar vienu un to pašu pozitīvu skaitli, tad iegūst patiesu nevienādību. |
|
3) Ja patiesas nevienādības abas puses reizina
vai dala ar vienu un to pašu negatīvu skaitli, nevienādības veidu maina uz pretējo. |
maina no uz
ja zīmi nemainīt, tad apgalvojums būtu aplams |
Nevienādību īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Divas nevienādības ir ekvivalentas, ja tām ir vienādas atrisinājumu kopas.
Īpašība | Piemērs | Zīmējums |
---|---|---|
1) Ja nosacītās nevienādības abām pusēm pieskaita vai atņem
vienu un to pašu skaitli, tad iegūst dotajai nevienādībai ekvivalentu nevienādību |
|
|
2) Ja nosacītās nevienādības abas puses reizina vai dala
ar vienu un to pašu pozitīvu skaitli, tad iegūst dotajai nevienādībai ekvivalentu nevienādību |
|
|
3) Ja nosacītās nevienādības abas puses reizina vai dala ar
vienu un to pašu negatīvu skaitli un nevienādības zīmi maina uz pretējo, tad iegūst dotajai nevienādībai ekvivalentu nevienādību. |
maina zīmi no uz
|
Lineāru nevienādību atrisināšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1.piemērs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atrisināt nevienādību
Vienādojam saucējus, par kopsaucēju izvēloties 40.
2.piemērs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atrisināt nevienādību
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Inese Lude, Jolanta Lapiņa "Matemātika 7. klasei"; Pētergailis 2013.gads
- Inese Lude, Silva Januma "Algebra katrai stundai" ; Zvaigzne ABC 2002.gads
- Baiba Āboltiņa, Silva Januma "Matemātika 7.klasei" ; Zvaigzne ABC 2015.gads