Maiņstrāvas ģenerators

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Maiņstrāvas ģenerators ir elektriskais ģenerators, kas pārvērš mehānisko enerģiju elektriskajā enerģijā, maiņstrāvas formā. Pārsvarā maiņstrāvas ģeneratori sastāv no rotējoša magnētiskā lauka un stacionāras armatūras. Pasaulē lielāko daļu elektrības saražo 50 Hz - 60 Hz trīsfāžu maiņstrāvas ģeneratori.[nepieciešama atsauce] Lielu ieguldījumu maiņstrāvas ģeneratoru attīstībā devis zinātnieks Nikola Tesla.

Ģenerators

Maiņstrāvas ģeneratora darbības princips[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģeneratorā ar pievadītas mehāniskas jaudas palīdzību vienmērīgi tiek griezts vada rāmītis magnētiskajā laukā, ko rada nekustīgi elektromagnēti vai pastāvīgie magnēti. Rotācijas dēļ caur rāmīša laukumu laikā mainās magnētiskā lauka plūsma, kā rezultātā rāmītī inducējas elektrodzinējspēks. Rāmīša vada gali ir pievienoti vadītāja gredzeniem, kas rotē reizē ar rāmīti. Ar slīdkontaktu palīdzību inducētais elektrodzinējspēks tiek pievadīts nekustīgajiem ģeneratora poliem, kuriem var pieslēgt strāvas patērētāju. Pieņemot, ka magnētiskais lauks[1] ir homogēns.

Sinhronie ātrumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attiecība starp ātrumu un frekvenci ir , kur ir frekvence hercos. ir polu skaits un ir rotācijas ātrums (apgriezieni minūtē).

Šo ģeneratoru izmantoja, lai ražotu 3000 voltu, 133 hercu, vienfāzes maiņstrāvu.
Poli apgr./min 50 Hz apgr./min 60 Hz apgr./min 400 Hz
2 3,000 3,600 24,000
4 1,500 1,800 12,000
6 1,000 1,200 8,000
8 750 900 6,000
10 600 720 4,800
12 500 600 4,000
14 428.6 514.3 3,429
16 375 450 3,000
18 333.3 400 2,667
20 300 360 2,400
40 150 180 1,200

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

http://fizmati.lv/faili/macibu_materiali/1525734537.pdf