Maksātnespēja

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Maksātnespēja ir ar tiesas spriedumu konstatēts un apstiprināts parādnieka stāvoklis, kurā tas vairs nespēj nokārtot savas parādu saistības.

Saskaņā ar Maksātnespējas likumu, parādnieks var būt gan fiziska persona, gan juridiska persona. Lai uzsāktu maksātnespēju parādniekam ir jāiesniedz pieteikums tiesā. Pirms pieteikuma ir jāiemaksā Maksātspējas administrācijas kontā summa 2 minimālo mēnešalgu apmērā un valsts nodeva 70 eiro.

Parādniekam maksātnespējas process sākas ar dienu, kad tiesa to ir pasludinājusi un beidzas ar tiesas lēmumu par maksātnespējas izbeigšanu.

Maksātnespējas procesa galvenais uzdevums ir pēc iespējas vairāk apmierināt kreditoru prasības no parādnieka mantas, kā arī palīdzēt parādniekam, kam nav pietiekoši finansiālie līdzekļi saistību segšanai, nokārtot parādus un atjaunot maksātspēju.

Maksātnespējas kontroles dienests īsteno valsts politiku tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa jautājumos, kā arī aizsargā darbinieku intereses viņu darba devēja maksātnespējas procesā.

Fiziskas personas maksātnespēja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai fiziska persona varētu iesniegt tiesā pieteikumu, personai ir jābūt nodokļu maksātājam vismaz pēdējos 6 mēnešus un jāatbilst kādai no pazīmēm;

  • šai personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un parādsaistības ir kopā pārsniedz 5000 EUR;
  • sakarā ar pierādāmiem apstākļiem šai personai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un parādsaistības kopā pārsniedz 10 000 EUR.

Pēc tiesas lēmuma par personas maksātnespēju, tiek iecelts maksātnespējas administrators, kas pārņem parādnieka lietu. Parādnieks nodod visu informāciju par savu kustamo un nekustamo īpašumu un ienākumiem. Tam seko:

1.   bankrota procedūra, kuras laikā tiek izsolīta parādnieka manta (ja tāda ir) un no tās iegūtie līdzekļi tiek izmantoti kreditoru prasību apmierināšanai.

2.   saistību dzēšanas procedūras ietvaros personas ienākumu pēc iespējas lielākā daļa tiek novirzīta kreditoru prasības dzēšanai. Pēc saistību dzēšanas procedūras nesegtās saistības tiek dzēstas.

Maksātnespējas procesā nevar tikt dzēsti uzturlīdzekļu parādi, administratīvie un kriminālie sodi, kompensācijas par nodarīto kaitējumu.

Juridiskas personas maksātnespēja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai juridiskai personai tiesa pasludinātu maksātnespēju, pieteikumu tiesā var iesniegt pats parādnieks vai kreditors, arī darbinieks, kuram juridiskā persona nav izmaksājusi algu.

Pazīmes, pēc kurām juridiskai personai var tik pasludināta maksātnespēja:

  • parādnieks nespēj vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem nespēs pienācīgi nokārtot savas parādu saistības ne mazāk kā 4268 eiro apmērā (ja juridiskā persona ir personālsabiedrība vai individuālais komersants, parādsaistību apmēram ir jābūt ne mazākam kā 2134 eiro).
  • parādnieks ir pārtraucis kārtot parādu saistības, kurām iestājies izpildes termiņš un parādnieks ir atbilstoši brīdināts par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu;
  • parādnieka parādu saistības pārsniedz tā aktīvus.

Juridiskai personai ir pienākums  pieteikt maksātnespēju, ja netiek risinātas finansiālās grūtības vairāk kā 2 mēnešus. Ja tas netiek darīts, var tikt piemērota administratīvā atbildība.

Juridiskai personai maksātnespējas process ir līdzīgs kā fiziskai personai. Pēc tiesas lēmuma par maksātnespējas procesa uzsākšanu, tiek nozīmēts maksātnespējas administrators un viņam tiek nodotas uzņēmuma vadības pilnvaras, tiek apzināta juridiskās personas manta un izpārdota.

Pēc maksātnespējas izbeigšanas juridiskā persona tiek izslēgta no attiecīgā publiskā reģistra.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. https://likumi.lv/ta/id/214590-maksatnespejas-likums
  2. http://rokasgramata.lv/vadiba/maksatnespeja/

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. https://likumi.lv/ta/id/214590-maksatnespejas-likums
  2. https://www.mkd.gov.lv/lv