Privātpersonas bankrots
Privātpersonas bankrots ir maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā finansiālo, tiesisko un organizatorisko pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus un likvidēt parādnieku.[1] Bankrota procedūras ietvaros tiek realizēta visa parādnieka manta, un no tās realizācijas iegūtie līdzekļi novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai.[2]
Privātpersonas bankrota procedūra Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Bankrota procedūra apmierina prasības pret parādnieka aktīviem un sniedz iespēju izpildīt savas saistības.[3] Bankrota procedūra tiek uzsākta pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas.[2]
Priekšnoteikumi bankrota procedūras uzsākšanai:
- parāda summa sastāda vismaz 5000 eiro, un ir iestājies parāda izpildes termiņš;
- parāda summa sastāda vismaz 10000 eiro, un parāda izpildes termiņš iestāsies gada laikā;
- parādnieks ir reģistrējies kā nodokļu maksātājs (darbinieks, darba devējs, pašnodarbinātais, bezdarbnieks) un dzīvojis Latvijā vismaz pēdējos sešus mēnešus;
- parādniekam ir ieskaitījis maksātnespējas administratora bankas kontā depozītu 2 minimālo mēnešalgu apmērā, kā arī apmaksāja tiesas valsts nodevu un lietas skatīšanas nodevu.[4]
Bankrota pieteikumu var iesniegt arī kreditors. Saskaņā ar Maksātnespējas likumu[2], kreditoram jāpierāda prasījuma esamība un parādnieka maksātnespēja, atsaucoties uz vienu no šiem punktiem:
- parādnieks ir brīdināts iesniegt bankrota pieteikumu, un parādnieks desmit dienu laikā nav izpildījis savas saistības;
- izpildes procesā ir atklājies, ka parādniekam nav pietiekami daudz līdzekļu, lai segtu savas saistības;
- parādnieks slēpj vai izšķiež savus īpašumus un nepareizas pārvaldības dēļ ir kļuvis maksātnespējīgs;
- parādnieks ir paziņojis kreditoram, tiesai vai sabiedrībai, ka viņš nespēj izpildīt savas saistības;
- parādnieks ir atstājis valsti vai slēpjas, lai atturētos no savu saistību izpildes.[3]
Ja pret vienu personu ir iesniegti vairāki bankrota lūgumi, tie visi tiks apvienoti vienā.[3]
Privātpersonas bankrota procedūras sekas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Iestājoties privātpersonas bankrotam:
- parādnieka aktīvi kļūst par bankrota mantu;
- bankrota pilnvarotajam ir tiesības pārvaldīt parādnieka aktīvus un pārstāvēt parādnieku tiesvedībā par bankrota mantu;
- parādnieks zaudē tiesības veikt darījumus ar jebkuru bankrota mantu;
- vispārēji procenti un soda procenti tiek apturēti.[3]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Zaudējis spēku - Maksātnespējas likums». m.likumi.lv. Skatīts: 2021-02-12.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Maksātnespējas likums». m.likumi.lv. Skatīts: 2021-02-12.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 «Privātais bankrots: Kāpēc, kad un kā pieteikties?». Financer.com Latvija (lv-LV). 2019-08-30. Skatīts: 2021-02-12.
- ↑ «Privātpersonas Maksātnespēja - Tu to vari [2020] | Bankrota procedūra |». Kredit (lv-LV). 2016-09-14. Skatīts: 2021-02-12.