Privātpersonas bankrots

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Privātpersonas bankrots ir maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā finansiālo, tiesisko un organizatorisko pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus un likvidēt parādnieku.[1] Bankrota procedūras ietvaros tiek realizēta visa parādnieka manta, un no tās realizācijas iegūtie līdzekļi novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai.[2]

Privātpersonas bankrota procedūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bankrota procedūra apmierina prasības pret parādnieka aktīviem un sniedz iespēju izpildīt savas saistības.[3] Bankrota procedūra tiek uzsākta pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas.[2]

Priekšnoteikumi bankrota procedūras uzsākšanai:

  • parāda summa sastāda vismaz 5000 eiro, un ir iestājies parāda izpildes termiņš;
  • parāda summa sastāda vismaz 10000 eiro, un parāda izpildes termiņš iestāsies gada laikā;
  • parādnieks ir reģistrējies kā nodokļu maksātājs (darbinieks, darba devējs, pašnodarbinātais, bezdarbnieks) un dzīvojis Latvijā vismaz pēdējos sešus mēnešus;
  • parādniekam ir ieskaitījis maksātnespējas administratora bankas kontā depozītu 2 minimālo mēnešalgu apmērā, kā arī apmaksāja tiesas valsts nodevu un lietas skatīšanas nodevu.[4]

Bankrota pieteikumu var iesniegt arī kreditors. Saskaņā ar Maksātnespējas likumu[2], kreditoram jāpierāda prasījuma esamība un parādnieka maksātnespēja, atsaucoties uz vienu no šiem punktiem:

  • parādnieks ir brīdināts iesniegt bankrota pieteikumu, un parādnieks desmit dienu laikā nav izpildījis savas saistības;
  • izpildes procesā ir atklājies, ka parādniekam nav pietiekami daudz līdzekļu, lai segtu savas saistības;
  • parādnieks slēpj vai izšķiež savus īpašumus un nepareizas pārvaldības dēļ ir kļuvis maksātnespējīgs;
  • parādnieks ir paziņojis kreditoram, tiesai vai sabiedrībai, ka viņš nespēj izpildīt savas saistības;
  • parādnieks ir atstājis valsti vai slēpjas, lai atturētos no savu saistību izpildes.[3]

Ja pret vienu personu ir iesniegti vairāki bankrota lūgumi, tie visi tiks apvienoti vienā.[3]

Privātpersonas bankrota procedūras sekas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iestājoties privātpersonas bankrotam:

  • parādnieka aktīvi kļūst par bankrota mantu;
  • bankrota pilnvarotajam ir tiesības pārvaldīt parādnieka aktīvus un pārstāvēt parādnieku tiesvedībā par bankrota mantu;
  • parādnieks zaudē tiesības veikt darījumus ar jebkuru bankrota mantu;
  • vispārēji procenti un soda procenti tiek apturēti.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Zaudējis spēku - Maksātnespējas likums». m.likumi.lv. Skatīts: 2021-02-12.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Maksātnespējas likums». m.likumi.lv. Skatīts: 2021-02-12.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 «Privātais bankrots: Kāpēc, kad un kā pieteikties?». Financer.com Latvija (lv-LV). 2019-08-30. Skatīts: 2021-02-12.
  4. «Privātpersonas Maksātnespēja - Tu to vari [2020] | Bankrota procedūra |». Kredit (lv-LV). 2016-09-14. Skatīts: 2021-02-12.