Pāriet uz saturu

Mandžūrijas baltegle

Vikipēdijas lapa
Mandžūrijas baltegle
Abies nephrolepis
Mandžūrijas baltegle
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsKailsēkļi (Pinophyta)
KlaseSkujkoku klase (Pinopsida)
RindaPriežu rinda (Pinales)
DzimtaPriežu dzimta (Pinaceae)
ĢintsBaltegles (Abies)
SugaMandžūrijas baltegle (Abies nephrolepis)
Mandžūrijas baltegle Vikikrātuvē

Mandžūrijas baltegle, pazīstama arī kā baltmizas baltegle, (latīņu: Abies nephrolepis) ir priežu dzimtas koku suga.

Savvaļā ir sastopama Krievijas Tālajos Austrumos, dažas atradnes ir arī Ķīnas ziemeļaustrumu daļā un Korejas pussalā, kalnu masīvos. Krievijā areāls sniedzas līdz Ohotskas jūrai ziemeļos un uz rietumiem līdz Zejas upei. Tīraudzes augs parasti neveido, visbiežāk aug otrajā stāvā skujkoku mežos.[1]

Mandžūrijas baltegle ir mūžzaļš, dabiskajā izplatības areālā 20—25 m augsts skuju koks ar konisku vainagu. Miza gluda, bālgani pelēka, vecākiem kokiem kļūst tumšāka un sekli saplaisā, mizā daudz sveķu pūslīšu. Pumpuri sveķaini, sarkanbrūni, divi sānu pumpuri mazāki, gala pumpurs lielāks, olveida. Skujas zariņa virspusē piespiestas, vērstas dzinuma gala virzienā, virspusē tumši zaļas, mīkstas, spīdīgas, apakšpusē ar 2 pelēkbaltām atvārsnīšu joslām, gals ar jomu vai īsi nosmailots, 1,5—3 cm garas. Zied jūnijā. Čiekuri cilindriski, 4,5—7,5 cm gari, jauni tumši purpura vai violetmelni, nobriestot brūni. Segzvīņas čiekura ārpusē nav redzamas. Čiekuri nobriest septembrī, vēlāk sairst.[1]

Čiekurs

Savā areālā tiek uzskatīta par vienu no mazvērtīgākām skujkoku sugām. Latvijā diezgan reti stādīta apstādījumos.[1]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


  1. 1,0 1,1 1,2 «Baltmizas baltegle». database.smartgardens.eu. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-06-11. Skatīts: 2022-06-11.