Manhatanhendža

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Manhatanhendža 2008. gada 3. jūlijā, skatoties pa 42. ielu

Manhatanhendža (angļu: Manhattanhenge), reizēm saukta par Manhatanas saulgriežiem (angļu: Manhattan Solstice), ir parādība, kad rietošās saules stari iet tieši pa Manhatanas austrumu un rietumu galvenajām ielām. Šī parādība notiek divas reizes gadā ar vienādu laika starpību ap vasaras saulgriežiem — pirmo reizi Manhatanhendža notiek ap 28. maiju, bet otro ap 12. jūliju. Pēdējā laikā šis notikums ir raisījis sabiedrības interesi.[1]

Šāda parādība notiek vairākās pilsētās un pat ēkās, piemēram, Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta "nebeidzamajā koridorā" divas reizes gadā, novembra vidū un janvāra beigās, visa gaiteņa garumā ir redzami rietošās saules stari tādā pašā veidā kā Manhatanhendžā. Šo parādību sauc par MIThenge, un tā pirmo reizi tika aprakstīta 1975. gadā.[2]

Izskaidrojums un detaļas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Terminu "Manhatanhendža" popularizēja astrofiziķis Nīls deGrase Taisons, kas dzīvoja Ņujorkā, Manhatanas tuvumā. Saliktenis "Manhatanhendža" sastāv no vārdiem "Manhatana", kas ir parādības notikšanas apkārtnes nosaukums, un vārda "Stounhendža" galotnes, kas atsaucas uz to, ka Stounhendžā vasaras saulgriežu laikā austošā saule spīd cauri pieminekļa centram un apspīd Heel Stone akmeni.[3] Pēc sākotnēja Manhatanas ielu plānojuma ielu tīkls ir pagriezies 29° no īstajiem rietumiem un austrumiem, tāpēc, kad saulrieta azimuts sasniedz 299° (t.i., 29° uz ziemeļiem no rietumiem), saules stari iet tieši cauri šim ielu tīklam. Precīzs šīs parādības notikšanas datums ir atkarīgs no vasaras saulgriežu datuma, kas parasti ir ap 21. jūniju. 2015. gadā šī parādība ar pilnu saules apli notika 30. maijā plkst. 20.12 un 12. jūlijā plkst. 20.20. Līdzīgi Manhatanā notiek ap ziemas saulgriežiem, kad saullēkta saules stari veido šādu pašu parādību ap 5. decembri un 8. janvāri.

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Manhatanhendža 2005. gadā

Šajā tabulā ir uzskaitītas reizes, kad pāris pēdējo gadu laikā šī parādība ir notikusi vai ir prognozēta tās notikšana. "Pilna saule" apzīmē, kad virs horizonta ir redzams viss saules disks, bet "Puse saules", kad disks ir daļēji aizsegts zem horizonta.[3]

Datums Laiks Veids
2011. gada 31. maijs 20.17 Pilna saule
2011. gada 12. jūlijs 20.25 Pilna saule
2011. gada 13. jūlijs 20.25 Puse saules
2012. gada 29. maijs 20.17 Puse saules
2012. gada 30. maijs 20.16 Pilna saule
2012. gada 11. jūlijs 20.24 Pilna saule
2012. gada 12. jūlijs 20.25 Puse saules
2013. gada 28. maijs 20.16 Puse saules
2013. gada 29. maijs 20.15 Pilna saule
2013. gada 12. jūlijs 20.23 Pilna saule
2013. gada 13. jūlijs 20.24 Puse saules
2014. gada 29. maijs 20.16  Puse saules
2014. gada 30. maijs 20.18 Pilna saule
2014. gada 11. jūlijs 20.24 Pilna saule
2014. gada 12. jūlijs 20.25 Puse saules
2015. gada 29. maijs 20.12 Puse saules
2015. gada 30. maijs
20.12 Pilna saule
2015. gada 12. jūlijs 20.20 Pilna saule
2015. gada 13. jūlijs 20.21 Puse saules

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Adrienne LaFrance. «Why Do People Love Manhattanhenge So Much?». The Atlantic, 2014. gada 29. maijs. Skatīts: 2014. gada 14. jūlijs.
  2. Goldman, Stuart J. «Sun Worship in Cambridge». Sky & Telescope, November 2003. Skatīts: 2014. gada 17. jūlijs.
  3. 3,0 3,1 Tyson, Neil deGrasse