Maokes kalni

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Maokes kalni
Maokes kalni
Karstensa masīva virsotnes Sumantri (centrā) un Nga Pulu (pa labi) Maokes kalnos
Kontinents Okeānija
Valstis Karogs: Indonēzija Indonēzija
Karogs: Papua-Jaungvineja Papua-Jaungvineja
Ģeogrāfiskais apgabals Jaungvineja
Garums 700 km
Platums līdz 150 km
Augstākais kalns Džaja
Augstums 4884 m
Koordinātas 4°12′S 137°0′E / 4.200°S 137.000°E / -4.200; 137.000Koordinātas: 4°12′S 137°0′E / 4.200°S 137.000°E / -4.200; 137.000
Maokes kalni (Indonēzija)
Maokes kalni
Maokes kalni
Maokes kalni Vikikrātuvē

Maokes kalni (indonēziešu: Pegunungan Maoke — ‘Sniegotie kaln]’) ir kalnu grēda Jaungvinejas salas rietumdaļā.[1] Stiepjas ap 700 km garumā rietumu—austrumu virzienā galvenokārt Indonēzijas teritorijā, austrumos nedaudz iestiepjoties Papua-Jaungvinejā, kur Maokes kalni pāriet Bismarka grēdā. Vidējais augstums 4000—4500 m, augstākā virsotne ir Džajas kalns (4884 m vjl). Sastāv no vairākām paralēlām kalnu grēdām, lielākās no kurām ir Sudirmana grēda rietumos un Džajavidžajas grēda austrumos. Kalni veidoti no gneisiem, granītiem, smilšakmeņiem, kaļķakmeņiem, slānekļiem. Nogāzes līdz 700 m augstumam klātas ar tropu mežiem, augstāk — ozolu, kastaņu, eikaliptu meži. Virs 4400 m augstuma — klinšainas virsotnes; atsevišķās virsotnēs mēdz veidoties sniegāji un ledāji.

Maokes kalni ir augstākā kalnu sistēma starp Himalajiem un Andiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 460. lpp.