Pāriet uz saturu

Maršrutētājs

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Maršrutētāji)
Avaya ERS-8600
Maršrutētājs, kuru izmanto maģistrālajos kanālos

Maršrutētājs jeb rūteris, rūters (angļu: router /ˈɹu:tə(ɹ)/ vai /ˈɹaʊtɚ/, /ˈɹaʊtəɹ/ )[1] — datortīkla iekārta, kas balstīta uz tīkla topoloģiju un noteiktiem likumiem, kas pieņem lēmumus par Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa pakešu pārsūtīšanu (OSI modeļa 3. slānis) starp dažādiem tīkla segmentiem.

Tas strādā augstākā slānī, nekā komutators (angļu: switch) un tīkla tilts (angļu: bridge).

Darbības princips

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maršrutētājs (router) tiek izmantots dažādu tipu tīklu savienošanai. Maršrutētāji izmanto tīkla slāņa adreses kā maršrutēšanas bāzi. Saņemot paketi, maršrutētājs pārbauda saņēmēja adresi un mēģina asociēt šo adresi ar nākamo maršrutētāju, kuram jāpārsūta informācija. Pēc saņēmēja adreses pārbaudīšanas maršrutētājs nosaka, vai tas zina kā pārsūtīt šo paketi nākamajam maršrutētājam. Ja nē, tad pakete tiek ignorēta. Ja jā, maršrutētājs aizsūta paketi nākamajam maršrutētājam, aizstājot paketē fizikālo adresi ar nākamā maršrutētāja fizikālo adresi un pēc tam pārraidot paketi. Nākamā pārsūtīšana var būt kā maršrutētājam, tā arī gala resursdatoram-saņēmējam. Ja nākamā pārsūtīšana vēl nav pēdēja, tad nākamais maršrutētājs veic tādas pašas darbības. Maršrutētāji arī apmainās ar ziņojumiem. Piem. Par kanāla stāvokli. Pēc tā maršrutētāji salīdzina rādītājus, lai noteiktu optimālus maršrutus.

Maršrutēšanas algoritmos tiek izmantots daudz dažādu rādītāju. Sarežģīti maršrutēšanas algoritmi var bāzēties uz rādītāju kopu. Rādītāji, kurus izmanto maršrutēšanas algoritmos: Maršruta garums; Drošums; Aizkave; Caurlaides joslas platums; Slodze; Komunikācijas vērtība.

Ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas (ISO) līdzdarbību ir izstrādāts maršrutēšanas protokolu komplekts. Tajā ietilpst Starpsistēmu iekšdomēnu maršrutēšanas apmaiņas protokols (Intermediate System to Intermediate System Intra-Domain Routing Exchange Protocol (IS-IS)), (End Systems to Intermediate System, vai ES-IS — Gala sistēma-Starpsistēma) un (IS-IS Inter-Domain Routing Protocol, vai IDRP — Starpsistēmu starpdomēnu maršrutēšanas protokols).

Parasti maršrutētājs izmanto saņēmēja adresi, kas norādīta datu paketēs, un pēc maršrutēšanas tabulas nosaka ceļu, pa kuru jānodod dati. Ja maršrutēšanas tabulā adresei nav aprakstītā maršruta, pakete tiek atmesta.

Pastāv arī citi pakešu pārsūtīšanas maršruta noteikšanas veidi, kad, piemēram, tiek izmantota nosūtītāja adrese, izmantojamie augšējo slāņu protokoli un cita informācija, ko satur tīkla slāņu pakešu pozīcijas. Bieži maršrutētāji var veikt nosūtītāja un saņēmēja adrešu translāciju, datu tranzītpadeves filtrēšanu balstoties uz noteiktiem likumiem ar mērķi ierobežot piekļuvi, datu šifrēšanu/atšifrēšanu.

Maršrutētājs būtībā ir specializēts dators, tam ir 2 vai vairāk tīkla kartes (atsevišķiem eksemplāriem pat ir tikai 1 tīkla karte ar VLAN atbalstu), procesors un kaut kāds daudzums atmiņas. Vienkāršākajiem un lētākajiem aparātiem tas ir viss. Par maršrutētāju var lietot arī parastu datoru ar 2 vai vairāk tīkla kartēm. Šādos gadījumos pakešu apstrādi veic attiecīga programma. Lielos un dārgos maršrutētājos lielu daļu no pakešu apstrādes veic speciālas mikroshēmas (ASIC) tāpēc tie var nodrošināt lielākus ātrumus (bet var darboties tikai ar tādiem protokoliem, kādi ir iebūvēti rūpnīcā) (citus protokolus var maršrutēt tikai izmantojot CPU un tas relatīvi lēni). Informācija par to, caur kuru interfeisu nosūtīt paketes, kas ienākušas pa kādu interfeisu, atrodas maršrutēšanas tabulā. Šī tabula var būt statiska vai dinamiska. Dinamiskas tabulas gadījumā to atjauno maršrutēšanas protokoli.

Vēsturiski nozīmīgi ir bijuši daudzprotokolu maršrutētāji (angļu: multiprotocol router), tos lietoja tad, kad IPv4 vēl nebija dominējošais protokols. Maršrutētājus, kas darbojas ar IPv4 un IPv6, parasti neuzskata par daudzprotokolu maršrutētājiem.

Pieslēdzoties ārējiem tīkliem ir rūpīgi jāapsver datu drošība kā daļa no vispārējās drošības stratēģijas. Lielākajā daļā šodienas maršrutētāju ir iebūvēts ugunsmūris, VPN apstrāde, vai cita drošības funkcija, tomēr, ja tā nav, būtu jāuzstāda citas drošības ierīces vai programmatūra datorā. Bezvadu tīkla maršrutētājiem noteikti vajadzētu atcerēties nomainīt tīkla nosaukumu un konfigurēšanas paroli no noklusētās.

Atsauces un piezīmes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. «Route - Definition and More from the Free Merriam-Webster Dictionary». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 23. decembrī. Skatīts: 2010. gada 16. janvārī.