Masada
| Masada | |
|---|---|
| ivritā: מצדה | |
 Masadas cietoksnis un romiešu nometne. | |
  Masada  Masada | |
| Vispārīga informācija | |
| Tips | cietoksnis |
| Atrašanās vieta | Dienvidu apgabals, Izraēla |
| Koordinātas | 31°11′08″N 35°12′41″E / 31.1856°N 35.2114°EKoordinātas: 31°11′08″N 35°12′41″E / 31.1856°N 35.2114°E |
| Būvniecības sākums | 1. gadsimts p.m.ē |
| Atsauces | |
| Oficiālais nosaukums: Masada | |
| Tips | Kultūra |
| Kritērijs | iv |
| Iekļauts | 2001 |
| Aizsardzības nr. | 1040 |
| Valsts |
 Izraēla |
| Platība | 276 ha |
Masada (ivritā: מצדה) bija cietoksnis Romas impērijas laikā, kas atradās augstas klints virsotnē, netālu no Nāves jūras. Ebreju valdnieks Herods Lielais 36.-30. g. p.m.ē. pārvērta šo cietoksni par vienu no spēcīgākajiem visā Tuvo Austrumu reģionā.
Romiešiem iebrūkot Tuvajos Austrumos, viņu rokās nonāca arī šis cietoksnis. Romiešu-jūdu kara laikā 66.g., neliela ebreju pretošanās grupa sagrāva Masadā izvietoto romiešu garnizonu un pārvērta šo cietoksni par vienu no galvenajiem sacelšanās atbalsta punktiem pie Nāves jūras. Masadas aizstāvjiem pievienojās neliels cīnītāju skaits, kam bija izdevies paglābties no romiešiem pēc Jeruzalemes izpostīšanas.
Divus gadus Masadas aizstāvji viesa sajukumu romiešos ar saviem negaidītajiem reidiem pret to garnizoniem dažādās Jūdejas vietās. Beidzot, 72. gadā, Romas ieceltais provinces pārvaldnieks Lūcijs Flavijs Silva nolēma, ka šo pretošanās punktu ir jāiznīcina. Viņš devās uz Masadu ar Jūdejā izvietoto 10. leģionu pilnā sastāvā, papildinot to ar dažādām palīgspēku vienībām, kā arī vairākiem tūkstošiem karagūstekņu, kas piegādāja armijai ūdeni, kokmateriālus un pārtiku.
Cietokšņa aizstāvji stingri ierobežoja ūdens un pārtikas patēriņu; cik vien iespējams, nostiprināja cietokšņa sienas. Bet arī romieši bija sagatavojušies ilgstošam aplenkumam. Viņi cietokšņa pakājē izveidoja ērtu nometni, apjoza klinti, uz kuras atradās cietoksnis, ar īpašu sienu, lai cietokšņa aizstāvji nevarētu no tā aizbēgt.[1]
Cietokšņa aizstāvjiem bija divas iespējas — padoties vai cīnīties līdz pēdējam vīram, jo romiešiem bija izdevies sadragāt vienu no aizsardzības mūriem. Taču aplenktajā cietoksnī bija ne tikai karavīri, bet arī sievietes, sirmgalvji un bērni — pavisam 960 cilvēku. Aplenktie izvēlējās otro iespēju — neviens nevēlējās sagādāt iebrucējiem triumfu par uzvaru, nedz arī kļūt par iekarotāju vergiem, kas bija neizbēgami, ja viņi padotos. Tāpēc grupas vadoņi pieņēma lēmumu mirt. Tā kā pašnāvība ir grēks, tika izlemts, ka 10 vīrieši nogalinās pārējos cietokšņa aizstāvjus, un pēc tam viens no viņiem nodurs pēdējos deviņus. Tādā veidā, tikai viens cilvēks izdarītu grēku - pašnāvību.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Yadin Yigael. Masada. Israeli edition, 1997
|