Maskavas lielkņazi

Vikipēdijas lapa
Maskavas un Maskavas lielkņazistes ģerbonis ar Svētā Jura (Georga) attēlu.
Maskavas lielkņazs Joans III 1476. gadā saplēš Ordas hana Ahmeda pieprasījumu atzīt vasaļatkarību (A. Kivšenko glezna, 19. gadsimta beigas)
Sofijas Paleologas sagaidīšana uz Livonijas-Maskavijas robežas Peipusa ezerā (1472).

Maskavijas lielkņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Maskavas lielkņazistes valdnieki.

13. gadsimtā Zelta Ordas vietvalži krievu kņazistēs bija Vladimiras-Suzdaļas kņazi. 1319. gadā Zelta Ordas hans Muhameds Uzbek-hans iecēla Maskavas kņazu Juriju kā uzticamu vasali par lielkņazu, tā padarot Maskavu par visas Ziemeļaustrumkrievijas politisko centru.

Novājinoties Zelta ordas varai, Maskavas kņazs Vasīlijs Dmitrijevičs pēc 1389. gada sevi sāka dēvēt par Maskavas lielkņazu. 1547. gada 16. janvārī Kremļa Uspenskas katedrālē (Успенский собор) pēdējais Maskavijas lielkņazs Ivans IV svinīgi kronējās par valdnieku ar jaunu titulu "Visas Krievijas cars" (Царь всея Руси). Līdz tam krieviski par cariem dēvēja vienīgi Čingishana dinastijai piederīgos Zelta Ordas valdniekus un tās pēcteču valstu valdniekus (Astrahaņas, Kazaņas un Sibīrijas hanus).

Maskavijas kņazi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maskavijas lielkņazi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]