Ivans I Kaļita

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Joans I Kaļita
Иван I Данилович Калита
Иван Калита видит себя во сне едущим перед высокой горой с тающим снегом.jpg
Maskavas kņazs
1325. gada 21. novembris — 1340. gada 31. marts
Priekštecis Jurijs Daņilovičs
Pēctecis Simeons Lepnais
Novgorodas kņazs
1328 — 1337
Priekštecis Aleksandrs Mihailovičs
Pēctecis Simeons Lepnais
Vladimiras lielkņazs
1328./1331. gads — 1340. gada 31. marts
Priekštecis Aleksandrs Vasiļjevičs
Pēctecis Simeons Lepnais
Dzimis ap 1288. gadu
Maskava, Maskavas kņaziste
(Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1340. gada 31. martā (51—52 gadu vecumā)
Maskava, Maskavas kņaziste
(Karogs: Krievija Krievija)
Apglabāts Erceņģeļa katedrāle, Maskavas kremlis, Maskava, Karogs: Krievija Krievija
Dzīvesbiedre
  • Jeļena
  • Uļjana
Bērni
Dinastija Ruriku dinastija
Tēvs Daniils Aleksandrovičs
Māte Marija
Reliģija pareizticība

Joans I Daņilovičs Kaļita, tradicionāli latviski saukts par Jāni I Kaļitu,[1] vai par Ivanu I Kaļitu (krievu: Иван I Данилович; dzimis ap 1288. gadu, miris 1340. gada 31. martā vai 1341. gada 31. martā), bija Ruriku dinastijas Maskavas kņazs no 1325. gada un Vladimiras lielkņazs no 1332. gada. Aleksandra Ņevska mazdēls un Maskavas kņazistes dibinātāja Daniela Aleksandroviča dēls. Pēc vienas versijas iesauku Калита — "naudas kule"[1] esot ieguvis, jo vienmēr nēsājis līdzi sīknaudu, ko izdalīt nabagiem, pēc citas — jo bijs skops un taupīgs.

2001. gadā patriarhs Aleksijs II kņazu Ivanu Daņiloviču atzina par vietēja mēroga svēto ar svinamo dienu 13. aprīlī.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Maskavas kņaza Daniela Aleksandroviča (1261-1303) un viņa sievas Marijas ģimenē kā sestais bērns. Maskavas kņaza troni mantoja viņa vecākais brālis Georgijs Daņilovičs, bet pēc viņa nogalināšanas par Maskavas kņazu 1325. gadā kļuva Ivans. 1326. gadā Kijevas un visas Krievzemes metropolīts pārcēlās no Vladimiras uz Maskavu. 1327. gadā Tverā notika pret tatāriem vērsta sacelšanās, kas tika apspiesta ar Zelta Ordas, Maskavas un Suzdaļas karaspēku. Tas Kaļitam ļāva no Uzbeghana saņemt jarliku meslu ievākšanai un Monomaha cepuri kā varas simbolu, bet Tvera zaudēja savu ietekmi. 1328. gadā Uzbekhans kā pateicību par palīdzību Tveras sacelšanas apspiešanā iecēla Ivanu Daņiloviču par Vladimiras lielkņazu un 1331. gadā kā Vladimiras — Maskavas lielkņazu. 1329. gadā viņš uzsāka Maskavas kremļa būvi.

Kaļitas valdīšanas laikā Maskava nostprinājās kā topošās Krievijas valsts centrs. Atšķirībā no iepriekšējām desmitgadēm mongoļi 14. gadsimta sākumā paļāvās uz krievu kņaziem nevis uz saviem nodokļu iekasētājiem. Pateicoties nemitīgi augošajai bagātībai, Maskava varēja paplašināt savu teritoriju, pērkot zemi un vismaz četras reizes karojot pret suverēno Novgorodas zemi. Valdīdams, saskaņojot savu darbību ar Ordu, nodrošināja mieru kņazistē, tāpēc uz to devās iedzīvotāji no citiem Krievzemes novadiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Latviešu konversācijas vārdnīca. VII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 13 903. sleja.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rurika dinastijas valdnieks Coin of Yaroslav the Wise (reverse).png
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Jurijs Daņilovičs
Maskavas kņazs
1325–1340
Pēctecis:
Simeons Joanovičs Lepnais
Priekštecis:
Aleksandrs Mihailovičs (Vladimiras lielkņazs)
Vladimiras lielkņazs
1328–1340
Pēctecis:
Simeons Joanovičs Lepnais