Mazā šūna

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Mazās šūnas mezgls uz ēkas terases Bengalūru

Mazā šūna (angļu: Small cell) ir mazas jaudas radiopiekļuves mezgls, kas darbojas rādiusā no 10 metriem līdz 2 kilometriem. Tā ir "maza" salīdzinājumā ar mobilo telefonu augstos torņos izvietotām makrošūnu bāzes stacijām, kas darbojas vairāku desmitu kilometru rādiusā. Mazās šūnas ierīko vietās ar platas joslas interneta pieslēgumu, lai uzlabotu mobilo sakaru pārklājumu vietās ar vāju signālu (piemēram, ēkās) vai lai nodrošinātu mobilo datu izlādi pieaugošas datplūsmas apstākļos. Tās atbalsta standartus GSM, WCDMA, CDMA2000, TD-SCDMA, WiMAX, LTE.

Pēc pārklājuma zonas mazās šūnas iedala femtošūnās, pikošūnās un mikrošūnās. Femtošūnu darbības rādiuss ir līdz 10 — 12 metriem, un tās ierīko dzīvojamās mājās vai nelielos uzņēmumos. Tās vienlaicīgi var apkalpot 8 mobilos telefonus (uzņēmumu risinājumā — līz 16). Pikošūnas darbojas līdz 200 m rādiusā. Mikrošūnu pārklājuma rādiuss ir līdz 2 km. Femtošūnas no pikošūnām un mikrošūnām atšķiras ar to, ka tām ir pašorganizējošās un pašpārvaldošās iespējas. Dažkārt mazās šūnas nepareizi attiecina uz izdalīto antenu sistēmām, kurām tikai antenas ir atdalītas telpā, bet ir viens piekļuves punkts.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]