Mejoze

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Mejoze ir īpašs šūnu dalīšanās veids, kas samazina hromosomu daudzumu uz pusi. Šis process sastopams visiem eikariotiem (piemēram, sēnēm, augiem, dzīvniekiem), kam raksturīga ir dzimumvairošanās.[1][2][3] Mejotiski daloties, veidojas dzīvnieku dzimumšūnas (gametas) un augu sporas. Mejozes laikā diploīdais hromosomu komplekts (2n) samazinās uz pusi un veidojas haploīdais hromosomu komplekts (n). Dzimumvairošanās gadījumā saplūst 2 haploīdas gametas (olšūna un spermatozoīds) un veidojas 1 diploīda apaugļota olšūna, no kuras attīstās jaunais organisms (n+n=2n). Mejozes bioloģiskā jēga ir nodrošināt nemainīga sugai raksturīgā hromosomu komplekta saglabāšanos dzimumvairošanās gadījumā (nemainīga hromosomu komplekta saglabāšanos no paaudzes uz paaudzi).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. I Letunic, P Bork. «Interactive Tree of Life», 2006. Skatīts: 2011. gada 23. jūlijs.
  2. Bernstein H, Bernstein C, Michod RE (2011). “Meiosis as an evolutionary adaptation for DNA repair." In “DNA Repair", Intech Publ (Inna Kruman, editor), Chapter 19: 357-382 DOI: 10.5772/1751 ISBN 978-953-307-697-3 Available online from: http://www.intechopen.com/books/dna-repair/meiosis-as-an-evolutionary-adaptation-for-dna-repair
  3. Bernstein H, Bernstein C (2010). "Evolutionary origin of recombination during meiosis". BioScience 60 (7): 498–505. doi:10.1525/bio.2010.60.7.5.