Metanefrīdiji

Metanefrīdiji ir tievi kanāliņi pa pāriem katrā ķermeņa posmā, kas raksturīgi posmtārpiem, piemēram, sliekām. Tie sākas ar skropstainu piltuvveidīgu veidojumu ķermeņa dobumā (celomā) un noslēdzas ar izvadporu uz organisma virsmas.^[1] Izvadkanālos ieplūst šķidrums no ķermeņa dobuma. Organismam nepieciešamās vielas, piemēram, daži sāļi, no kanāla sieniņas tiek uzsūktas atpakaļ, bet kaitīgos vielmaiņas galaproduktus — izvada no organisma.^[2]

Plakantārpiem ir līdzīgi izvadorgāni — protonefrīdiji.^[3] Abus šos izvadorgānus kopā, bet reizēm vienkāršojot arī atsevišķi, sauc par nefrīdiju.^[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ «metanefrīdiji | Tēzaurs». tezaurs.lv. Skatīts: 2022-10-12.
↑ «Dzīvnieku izvadorgānu evolūcija — teorija. Bioloģija, 12. klase.». www.uzdevumi.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-12.
↑ siic.lu.lv. 3.6. Izvadīšana
↑ «Vārdnīca». www.siic.lu.lv. Skatīts: 2022-10-12.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «metanefrīdiji | Tēzaurs». tezaurs.lv. Skatīts: 2022-10-12.

[2] «Dzīvnieku izvadorgānu evolūcija — teorija. Bioloģija, 12. klase.». www.uzdevumi.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-12.

[3] siic.lu.lv. 3.6. Izvadīšana

[4] «Vārdnīca». www.siic.lu.lv. Skatīts: 2022-10-12.

[1]

[2]

[3]

[4]