Metroloģija

Metroloģija (no sengrieķu μέτρον [metros] — "mērs" un λόγος [logos] — "vārds, mācība") ir zinātne par mērīšanu. Metroloģija ietver mērīšanas teorētiskos un praktiskos aspektus.

Metroloģijas definīcijas

Pamatjēdzieni

• Mērīšana ir eksperimentālu darbību un skaitļošanas operāciju kopums, ar kurām nosaka fizikāla lieluma skaitlisko vērtību, izmantojot šī lieluma mērvienību.
• Fizikāls lielums — īpašība, kas kvalitatīvi ir kopēja kādai fizikālo objektu grupai, bet kvantitatīvi raksturo katru objektu atsevišķi.
• Fizikāla lieluma vērtība — fizikāla lieluma novērtējums ar skaitli šim lielumam pieņemtajās mērvienībās.
• Fizikāla lieluma patiesā vērtība — vērtība, kas pilnīgi pareizi raksturo konkrēto objektu, tā nav atkarīga no mērīšanas pieejas.
• Fizikāla lieluma reālā vērtība — vērtība, kas uzzināta mērot un tik maz atšķiras no patiesās vērtības, ka to var izmantot patiesās vērtības vietā.
• Mērījumu rezultāts — aptuvenas lielumu vērtības, kas atkarīgas no mērīšanas metodes, tehniskajiem līdzekļiem, maņu orgāniem.
• Mērījumu rezultāta kļūda — mērījumu rezultāta un patiesās vērtības starpība.

Metroloģiskie procesi

• Pārbaude — mērīšanas līdzekļa kļūdas noteikšana, ko veic atbilstošās valsts metroloģiskā iestāde.
• Atestācija — mērīšanas līdzekļa apsekošana un dokumenta izsniegšana par izpētītajām mērlīdzekļa īpašībām.
• Graduēšana — sakarību starp mērlīdzekļa ieejas un izejas lielumiem noteikšana, grafiku un formulu sastādīšana; šaurākā nozīmē — skalas sadalīšana iedaļās.
• Kalibrēšana — sakarības noteikšana starp mērlīdzekļa izstrādāto lielumu vērtībām, materiālā mēra vai atsauces materiāla vērtībām un vērtībām, kas reproducētas no mērvienības etalona.
• Justēšana jeb regulēšana — mērlīdzekļa kļūdu novešana līdz lielumam, kas atbilst tehniskajām prasībām (bieži tiek nepareizi saukta par kalibrēšanu).
• Revīzija — mērlīdzekļa atestācijas kārtības pārbaude.
• Verificēšana — mērīšanas līdzekļa atbilstības visām prasībām apstiprināšana.