Mišels Soņī
| Mišels Soņī | |
|---|---|
 | |
| Dzimis |
1947. gada 21. novembrī.svg){kind=small} Po (pilsēta), Francija |
| Nodarbošanās | komponists, pianists |
| Darbības gadi | 1970—pašlaik |
Mišels Soņī (franču: Michel Sogny; dzimis 1947. gada 21. novembris, Po) ir franču pianists, komponists un rakstnieks ar ungāru izcelsmi.[1][2] Viņš izstrādāja jaunu pieeju klavierspēles mācīšanai. Viņa metode ir ļāvusi daudziem visu vecumu studentiem baudīt šī instrumenta spēlēšanu, jo klavierspēle parasti tiek uzskatīta par nesasniedzamu, ja tā netiek mācīta bērnībā.[3]
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mišels Soņī mācījās École Normale de Musique de Paris, kur studēja klavierspēli Žila Žentī un Ivonnas Deportes vadībā. Viņam ir maģistra grāds psiholoģijā, bakalaura grāds literatūrā un doktora grāds filozofijā,[4] ko viņš ieguva Sorbonnas Universitātē 1974. gadā Vladimira Jankeleviča vadībā. Mišels Soņī ir SOS Talents Foundation dibinātājs.
Kopā ar Valerī Žiskāru d'Estēnu un Franca Lista mazmazmeitu Blandīni Olivjē de Prevo Soņī bija viens no Franca Lista Francijas asociācijas dibinātājiem.[5][6]
Mišela Soņī klavierspēles metode
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Soņī metodoloģija tiek mācīta viņa skolās Parīzē un Ženēvā. Kopš 1974. gada vairāk nekā 20 000 studentu ir apguvuši klavierspēli, izmantojot Soņī metodi.[7][8]
Metode sastāv no diviem galvenajiem komponentiem: Didaktiskie darbi – Prolegomeni, kas pārstāv mazus vingrinājumus.[9] Prolegomeni attīsta muzikālās simfonijas un skaņas uztveri.[10] Otrais virziens sastāv no etīžu cikla, kur koncentrēšanās ir vērsta uz tehnisko prasmju attīstīšanu, piemēram, roku žestiem un pozīcijām.[11]
Viens no Soņī studentiem, kurš sāka mācīties klavierspēli jau pieaugušā vecumā, bija franču valodas profesors Mišels Parī.[12] Pēc Soņī 4 gadu metodoloģijas kursa pabeigšanas, 30 gadu vecumā viņa sniedza solo koncertu Théâtre des Champs-Élysées ar Kultūras ministrijas patronāžu.[13]
Vēl viena veiksmīga Mišela Soņī studente bija Klodīna Zevako, kura uzstājās Théâtre des Champs-Élysées 1983. un 1984. gadā.[14]
1981. gadā Senāts oficiāli vērsās pie kultūras ministra Žaka Langa, lai apspriestu Mišela Soņī metodoloģijas ieviešanu visā Francijā.[15]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Valérie Sasportas (23 April 2010). « Michel Sogny, La musique sans soupirs ». Le Figaro.
- ↑ Radio Classique (December 2015). "L’art et la Méthode de Michel Sogny".
- ↑ « L'histoire d'une adulte prodige », Piano n°19, 2005–2006.
- ↑ Le Processus de l'esprit créateur chez Liszt Veidne:SUDOC
- ↑ Association française Franz Liszt 1972 », Documentation Association Franz Liszt, octobre 1972
- ↑ «Une Association Franz Liszt». Le Figaro. 1973. gada 16. oktobris. 29. lpp.
- ↑ Thierry Hillériteau. «Les antiques accords de Michel Sogny». Le Figaro, 2014. gada 2. maijs.
- ↑ «L'HUMANISTEDE LA MUSIQUE». 2017. gada 18. maijs.
- ↑ François Lancel, "En avant la musique", Le Parisien, mai 1981
- ↑ Stephan Friedrich, "L'Art et la Méthode", Classica L'Express", décembre 2015, p. 4
- ↑ Georges Hilleret, "Le bonheur de jouer Bach après quelques mois de pratique", Télé 7 Jours, 26 mai 1984
- ↑ Stephan Friedrich, "Michèle Paris – L'adulte prodige", Classica L'Express, décembre 2014, p. 9
- ↑ Edgar Schneider, "Jours de France", Le Carnet de la Semaine, 3 mai 1980
- ↑ "En Bref- Récital à la Fondation Cziffra", Le Monde, 26 mai 1984
- ↑ «Enseignement de la musique : extension du centre Michel Sogny – Sénat».