Pāriet uz saturu

Mikroshēmas implants cilvēkam

Vikipēdijas lapa

Mikroshēmas implants ir īpašā kapsulā ievietota radiofrekvences identifikācijas ierīce, kas implantējama cilvēka ķermenī. Šādus implantus var izmantot datu glabāšanai, lai identificētu (atpazītu) personu pēc implantā uzglabātās identifikācijas informācijas.

Mikroshēmas implants

[labot | labot pirmkodu]

Mikroshēmas implants ir neliela ierīce rīsa grauda lielumā. Tajā nav barošanas elementu un tas darbojas no nolasītāja izstarotās enerģijas, kas ļauj implantam darboties tikpat kā neierobežotu laiku. Katrā mikroshēmā ir ieprogrammēts unikāls, neatkārtojams koda numurs, kuru nav iespējams viltot vai dzēst.

Šādus implantus var izmantot, lai identificētu personu, kā arī papildu datu glabāšanai, piemēram:

  • vārds un uzvārds;
  • dzimums;
  • personas kods;
  • dzimšanas datums un vieta;
  • digitālais foto;
  • pirkstu nospiedumi;
  • acs tīklenes attēls;
  • slimību vēsture.

Izmantošana

[labot | labot pirmkodu]

Mikroshēmu implanti potenciāli varētu kalpot kā:

Implantēšanas procedūra

[labot | labot pirmkodu]

Ar injekcijas palīdzību kapsulā ievietoto mikroshēmu ievada zem ādas. Mikroshēma ir ievietota speciālā injektorā un sterili iepakota, kas nepieļauj inficēšanos ar kādām slimībām. Mikroshēmas ārējais apvalks ir izgatavots no inerta materiāla, kas nereaģē ar apkārtējiem audiem un nevar atstāt kādas sekas.

Ieguvumi un trūkumi

[labot | labot pirmkodu]

Ieguvumi

[labot | labot pirmkodu]
Nav iespējams pazaudēt

Analogi informācijas nesēji - kredītkartes, pase, slimības vēstures dati — ir pazaudējami dokumenti. Tos var nozaudēt, nozagt, tie var iet bojā ugunsgrēkā vai dabas katastrofās un tajos ietvertā informācija var tikt pazaudēta.

Vienmēr līdzi

Pase vai citi dokumenti var nebūt pieejami ārkārtas situācijās, implantā saglabātā informācija indivīdam ir līdzi. Ceļojot uz ārzemēm, apmeklējot banku vai veikalu nav jādomā par identifikācijas dokumentiem.

Ekonomiska metode

Nav nepieciešams veidot pases, kredītkartes. Mikroshēmas apstrādes ātrums ir potenciāli lielāks — bankā, robežpunktos un citur nav nepieciešams ievadīt pases informāciju, to var nolasīt ar speciālu skeneri, tādējādi ietaupot laiku.

Citas izmantošanas iespējas

Mājas un mašīnas varētu aprīkot ar skeneriem, kas atpazītu to saimnieku, atbrīvojot no vajadzības nēsāt līdzi atslēgas.

Trūkumi

[labot | labot pirmkodu]
Drošība

Ja nav apgādāts ar papildus drošību, piemēram, kriptēšanu vai PIN kodu, tad iebūvēto RFID var nolasīt ar trešo personu skeneriem un signāls var tikt imitēts, lai nelikumīgi izmantotu indivīda identitāti. Ja nepietiekošas aizsardzības dēļ ļaundariem izdodas mikroshēmu pārprogrammēt, tiem ir iespējas manipulēt ar konkrēto personu. Piemēram, pamainīt slimības vēsturi, tādējādi apdraudot mikroshēmas nēsātāja veselību un pat dzīvību.

Ētiskā puse

Ne visi cilvēki vēlas mikročipa implantu. Tāpat pastāv bažas par spiegošanas iespējām, kas teorētiski arī ir iespējams.

Iespējamas tehniskas problēmas

Mikroshēma var pārstāt darboties spēcīgu elektromagnētisko lauku ietekmē.

Iespējamās problēmas ar veselību

Pastāv zinātniski neapstiprinātas baumas, ka šādas RFID mikroshēmas varētu veicināt vēža šūnu veidošanos ap mikroshēmu.

Perspektīvas

[labot | labot pirmkodu]

Mikroshēmu implants ir nākotnes tehnoloģija, kas varētu gūt plašu popularitāti un pielietojumu, lai arī tai vēl vajadzīgi tehnoloģiski uzlabojumi un pētījumi. Daudzās jomās RFID tehnoloģiju izmanto jau mūsdienās. Vairākas pilsoņu tiesību aizsardzības organizācijas un aktīvisti (starp tiem Ričards Stalmans) uzstājušies ar RFID tehnoloģiju kritiku personas un privātās dzīves brīvības aizsardzības kontekstā.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]