„Mana tēvzeme” (lībiešu: Min izāmō) ir līvu tautas himna. Tās vārdu autors ir Kārlis Stalte, kurš dzojoli sarakstīja 1923. gada rudenī, gatavojoties Lībiešu karoga atklāšanas svētkiem Mazirbē. Mūzikai ņemta Frīdriha Paciusa (Friedrich Pacius; 1809—1891) melodija, kas izmantota arī Somijas un Igaunijas himnai.[1] Himnu pirmo reizi izpildīja 1923. gada 18. novembrī Līvu koris Mazirbē.
Min izāmō, min sindimō
ūod ārmaz rānda sa,
kus rāndanaigās kazābõd
vel vanād, vizād piedāgõd.
Min ārmaz īlmas ūod set sa,
min tõurõz izāmō.
Min izāmō, min sindimō
ūod ārmaz rānda sa,
kus lāinõd mierstõ vīerõbõd
ja rāndan sūdõ āndabõd.
Min ārmaz īlmas ūod set sa,
min tõurõz izāmō.
Min izāmō, min sindimō
ūod ārmaz rānda sa,
kus jelābõd īd kalāmīed,
kis mīer pǟl ātõ pävad, īed.
Min ārmaz īlmas ūod set sa,
min tõurõz izāmō.
Min izāmō, min sindimō
ūod ārmaz rānda sa,
kus kūltõb um vel pivā ēļ -
min amā ārmaz rāndakēļ.
Min ārmaz īlmas ūod set sa,
min tõurõz izāmō.
Mana tēvzeme, mana dzimtene,
esi mīļais krasts tu,
kur jūrmalā aug
vēl vecas, stipras priedes.
Man mīļa pasaulē esi vien tu,
mana dārgā tēvzeme.
Mana tēvzeme, mana dzimtene,
esi mīļais krasts tu,
kur viļņi no jūras veļas
un krastam mutes dod.
Man mīļa pasaulē esi vien tu,
mana dārgā tēvzeme.
Mana tēvzeme, mana dzimtene,
esi mīļais krasts tu,
kur dzīvo arvien zvejnieki,
kas jūrā ir dienas, naktis.
Man mīļa pasaulē esi vien tu,
mana dārgā tēvzeme.
Mana tēvzeme, mana dzimtene,
esi mīļais krasts tu,
kur dzirdama ir vēl svētā balss,
mana vismīļākā jūrmalnieku valoda.
Man mīļa pasaulē esi vien tu,
mana dārgā tēvzeme.
