Nīkejas impērija (grieķu: Αὐτοκρατορία τῆς Νίκαιας) ir nosaukums valstij, kas izveidojās Anatolijas ziemeļrietumos pēc tam, kad 1204. gadā krustneši ieņēma Konstantinopoli, un pastāvēja līdz 1261. gadam. Nīkejas impērija bija lielākais un dzīvotspējīgākais no viduslaiku grieķu valsts veidojumiem, tās imperatori turpināja uzskatīt sevi par īstiem Bizantijas valdniekiem.
Atšķirībā no Bizantijas impērijas Nīkejas impērija bija diezgan decentralizēta valsts. Neraugoties uz tās nosaukumu, Nīkejai bija tikai galvenā militārā cietokšņa loma.
Nīkejas impērijas ideoloģijai, kā arī tās pastāvīgajai konkurencei ar itāļu-franču (romāņu) valstīm bija nozīmīga loma grieķu nacionālās apziņas pakāpeniskajā pārveidē, bet grieķu valoda kļūva par etniskās identitātes pamatu.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nīkejas impērija.